ASV senatori no Republikāņu partijas Teds Krūzs un demokrāte Džīna Šahina iesnieguši ASV Senāta Enerģētikas un tirdzniecības komitejā likumprojektu par sankcijām pret personām un kompānijām, kas piedalās gāzesvada Nord Stream 2 celtniecībā. Likumprojekts paredz ieviest sankcijas (jāpiebilst, visai stingras) pret tiem, kuri sniedz finansiālu vai tehnisku atbalstu projektam "Ziemeļu straume 2". Faktiski tie ir visi lielie enerģētikas uzņēmumi Eiropā, atzīmēja RIA Novosti autors Dmitrijs Lekuhs.
Krūza un Šahinas likumprojektā iekļautajiem "kritērijiem" itin viegli atbilst tādi giganti, kā Uniper, Wintershall, OMV, Shell un Engie. Pie tam ierobežojumi šajā gadījumā paredz ne tikai aizliegumu ierasties Savienotajās Valstīs šo uzņēmumu vadībai, bet arī visu aktīvu arestu, kuru apjoms Eiropas gigantiem ASV, kā noprotams, ir pilnīgi pietiekams.
Taču lielāko uzmanību Krūzs un Šahina savā likumprojektā pievērš kompānijām, kas pārdod vai iznomā kuģus cauruļvada izbūvei jūrā. Pie tam šis amerikāņu juridiskās mākslas daiļdarbs bez mazākās izvēles tiks attiecināts uz jebkurām struktūrām Eiropā, pat uz apdrošināšanas kompānijām, kas sniedz jebkādu, gan tehnoloģisku, gan finansiālu atbalstu šo kuģu darbam.
Tie vairs pat nav ierobežojumi – amerikāņu elite atklāti piesaka ekonomisko karu visam Eiropas subkontinentam. Tikai netiek izmantots "Ķīnas paraugs": tur viss ir vairāk vai mazāk saprotams, un, lai arī nav īpaši patīkami, taču mērķi ir pilnīgi saprotami. Līdzsvara trūkums ASV un ĶTR tirdzniecībā no Savienoto Valstu viedokļa patiešām neizskatās īpaši optimistiski, un Vašingtonas stingrās darbības pret Pekinu gan nav iespējams attaisnot, taču vismaz saprast var.
Tām ir gan saprotami mērķi, gan arī ne gluži pieņemama, taču reālistiska mērķu īstenošanas loģika. Taču pašreizējais Senāta potenciālais karš ar Eiropas biznesa nekādu potenciālu labumu amerikāņu ekonomikai nenes, tā ir tīri politiska darbība: amerikāņu iekšējās darba kārtības jautājumu risinašana ar ārpolitikas instrumentiem, nekas vairāk.
Ko lai saka
Lielākā daļa ekspertu uzskata, ka Krūzas un Šahinas likumprojekts par sankcijām pret kompānijām, kas nodrošina cauruļvada būves kuģus gāzesvada "Ziemeļu straume 2" operatoram, varētu nesastapt atzinību Kongresā pat debašu stadijā: pārāk augsta cena pat īstā cīņas trakumā nonākušajai Vašingtonas elitei patlaban nemaz nav vajadzīga.
Pat ja šo nelaimi pieņems un apstiprinās, Eiropas biznesa reakcija būs viennozīmīga. Piemēram, kompānijas Nord Stream 2 AG pārstāvji jau ar indīgu smaidu paziņoja, ka pie viņiem viss rit saskaņā ar plānu un bažām nav pamata.
Savukārt Šveices kompānija Allseas, pret kuru likumprojektā paredzētas personīgas sankcijas, oficiāli, ar preses dienesta starpniecību paziņoja, ka visi viņu darbi ASV ir noslēgti, patlaban nenorit un netiek plānoti. Allseas oficiālais pārstāvis Jeruns Hagelšteins pat nāca klajā ar speciālu, itin konkrētu skaidrojumu: kompānija jau ir noslēgusi cauruļvadu izbūvi gāzesvadam no ASV un Meksiku Sur de Texas un dziļūdes platformas Appomattox uzstādīšanu Meksikas līcī. Turklāt Allseas dalība Nord Stream 2 projektā ir lielākais kompānijas darbs visā tās vēsturē, un kompānija nedomā to pārtraukt.
Līdzīgu viedokli pauda arī Itālijas kompānija Saipem, kam likumprojektā tāpat paredzētas "personīgas" sankcijas – arī tā piedalās Krievijas jūras cauruļvada izbūvē. "Ziemeļu straumes 2" vai "Turcijas straumes" (uz ko tāpat formāli attiecinātas senatoru restrikcijas) būvdarbu pašreizējā posmā tos apturēt būtu visai grūti – to jau aprīlī debatēs Senātā atklāti konstatēja Maiks Pompeo.
ASV valsts sekretārs norādīja, ka visi mēģinājumi pārliecināt Vāciju atteikties no "Ziemeļu straumes 2" celtniecības nav vainagojušies ar panākumiem. Un patlaban ASV mērķis ir citāds, daudz konkrētāks: viņi cenšas apspriest ar Berlīni Krievijas gāzes garantēto tranzītu cauri Ukrainai. Un tas jau ir pavisam cits variants. Pavisam cita runa.