RĪGA, 16. maijs — Sputnik. Patlaban Latvijā strādā aptuveni 20 tūkstoši nelegālo migrantu. Pārsvarā viņi nodarbināti celtniecībā. Daži nokļūst mūsdienu verdzībā. Ēnu ekonomiku veicina arī nelegālās nodarbinātības izaugsme, atzina eksperti. Apvienība "Attīstībai/Par!" plāno jau šovasar ierosināt koalīcijai apspriest jaunu pieeju imigrācijas politikai, vēsta Press.lv.
Jaunā pētījuma dati liecina, ka pērn ēnu ekonomikas īpatsvars Latvijā pieaudzis par 2,2 procentpunktiem un sasniedzis 24,2% no iekšzemes kopprodukta (IKP). Ēnu ekonomikas īpatsvars Latvijā pieaudzis otro gadu pēc kārtas.
Rīgas Ekonomikas augstskolas Ilgtspējas biznesa centra direktors Arnis Sauka atzina, ka Latvijā nelegāli nodarbināti varētu būt no 15-20 tūkst. cilvēku, no kuriem 60% varētu būt nodarbināti būvniecības nozarē.
"Mēs jau esam brīdinājuši, ka, pieaugot ekonomikai, uzņēmējiem ir vajadzīgs darbaspēks. Un te svarīga būtu gudra migrācijas politika, kas neparedz fundamentālas izmaiņas likumos. Ir iespējams izstrādāt regulējumu, kas ļautu darbaspēkam viegli iebraukt un viegli izbraukt. Pagaidām šajā ziņā Latvijā valda strausu politika," – paziņoja Sauka konferencē.
Viņš atzīmēja, ka nelegālās darba migrācijas problēma ir daudzšķautņaina – runa ir ne tikai par tās "ieguldījumu" ēnu ekonomikā, bet arī par strādājošo tiesību aizsardzību.
Sauka atgādināja, ka Latvija attīstās, taču parādās paverdzināšanas gadījumi, pastāv drošības riski, jo nav izstrādāta kontrolējamas imigrācijas politika.
Pēc viņa domām, valstī jau sen jāpārskata politiku jautājumā par darbinieku piesaistīšanu no ārvalstīm.
Līdzīgu viedokli pauda Latvijas restorānu biedrības prezidents Jānis Jenzis. Viņš atzīmēja, ka restorānos vērojams darbspēka trūkums un nozare nevar maksāt darbiniekiem vidējo statistisko algu, tāpēc lūdz atļaut darbspēka ievešanu.
Savukārt Saeimas deputāts Daniels Pavļuts konferencē apsolīja, ka, neskatoties uz konservatīvi partiju pretestību, apvienība "Attīstībai/Par!" šovasar ierosinās koalīcijai apspriest jaunu pragmatisku pieeju imigrācijas politikai. Viņš uzsvēra, ka šo jautājumu liek izlemt "ēnu ekonomiskas kritiskā masa Latvijā".
Uzņēmēji jau variākus gadus ierosina pavājināt valsts kontroli pār darbinieku ievešanu no trešajām valstīm. Patlaban darba devējam, kurš vēlas uzaicināt darbā trešās valsts pilsoni, viņam jāmaksā vismaz vidējā alga Latvijā – 926 eiro pirms nodokļu nomaksas, jeb aptuveni 630 eiro uz rokas. Šo noteikumu ir grūti ievērot jomās, kur vidējā alga ir zemāka nekā vidējā samaksa valstī, piemēram, lauksaimniecībā, zivsaimniecībā un pārstrādes rūpniecībā. Uzņēmēji iesaka maksāt viesstrādniekiem nevis vidējo algu valstī, bet gan vidējo algu nozarē.
Turklāt uzņēmēji cīnās par birokrātisko izdevumu samazināšanu: patlaban dokumentu kārtošana ilgst vairākus mēnešus.
Arī starptautiskie eksperti iesaka Latvijai atvērt darba tirgu.
Taču Latvijas varasiestādes pagaidām nav ieklausījušās SVF ekspertu un speciālistu padomos jautājumā par ārzemnieku pieejas atvieglošanu Latvijas darba tirgū. Jāpiebilst, ka Latvijas varas iestādes ir gatavas aicināt darbā ar intelektuālo darbu saistītu profesiju pārstāvjus.