Merkele novērtējusi projekta "Ziemeļu straume 2" apturēšanas izredzes

Vācijas kanclere ir pārliecināta, ka projekta īstenošanai nespēs kaitēt ne jaunā ES Gāzes direktīva, ne jautājumi par Ukrainu Krievijas gāzes tranzīta aspektā.
Sputnik

RĪGA, 16. maijs — Sputnik. Eiropas komisija nespēs apturēt cauruļvada "Ziemeļu straume 2" izbūvi, neskatoties uz ES jauno Gāzes direktīvu, vēsta Sputnik Igaunija.

Šādu viedokli paudusi Vācijas kanclere Angela Merkele 15.maija vakarā diskusijā, kurā piedalījās valsts politiķi Rāvensburgas pilsētā Vācijā, pastāstīja vācu izdevums Handelsblatt.

"Projekts ir apstiprināts gandrīz visā pilnībā. Jaunā Gāzes direktīva dāvā Eiropas Komisijai plašākas iespējas pārsūdzēt. Taču tas netraucēs "Ziemeļu straumei 2"," norādīja Vācijas kanclere.

Viņa apliecināja, ka iespējamās diskusijas galvenā tēma ir Ukraina kā gāzes tranzīta valsts: "Ukrainai ir jāpaliek tranzīta valstij, neskatoties uz "Ziemeļu straumi". Angela Merkele informēja, ka savu viedokli atklājusi arī Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam un jautajums tiks apspriests ar Ukrainas ievēlēto prezidentu Vladimiru Zeļenski.

Projekts "Ziemeļu straume 2" paredz divu cauruļvadu izbūvi ar kopējo jaudu 55 miljardu kubikmetru gazes gadā. Jaunais cauruļvads tiks izbūvēts līdzās esošajam - "Ziemeļu straume". Tas vedīs pa Baltijas jūras dzīlēm un šķērsos Krievijas, Somijas, Zviedrijas, Dānijas un Vācijas teritoriālos ūdeņus vai ekskluzīvās ekonomiskās zonas.

Vācija un Francija atradušas kompromisu "Ziemeļu straumes 2" jautājumā

Projektu īsteno kompānija Nord Stream 2 AG. Pusi līdzekļu tajā ieguldījis koncerns "Gazprom", parējos investē partneri no Eiropas: Uniper, Wintershall, OMV, Shell un Engie.

Kopš projekta sākuma tas saskāries ar vairāku rietumvalstu kritiku un pretsparu. Īpaši asi pret projektu iebilst ASV – tās cer piegādāt Eiropas tirgū savu SDG. Gāzesvada izbūvi neatbalsta arī Lietuva, Latvija un Polija, kas to uzskata par politisku projektu.

Maskava ne vienu reizi vien aicinājusi pārtraukt gāzesvada politizāciju, kā arī uzsvērusi, ka Krievija to uzskata tikai par ekonomisku projektu. Arī Vācija uzsvēra, ka uzskata to par komerciālu projektu, turklāt Vācijas ĀM kritizēja Vašingtonas viedokli. VFR ārlietu ministrs Haiko Māss lūdza ASV neiejaukties Eiropas enerģētiskās politikas jautājumos. Projektu atbalsta arī Norvēģija, kuras valdībai pieder 30% kompānijas Kvaerner akciju (tas ir viens no gāzesvada izbūves apakšuzņēmējiem).