RĪGA, 8. maijs — Sputnik. Latvijas ebreju kopienu padome un vairāki cietušie, privātpersonas lūdz Latvijas ģenerālprokuroru atsākt kriminālprocesu pret Herbertu Cukuru, vēsta Baltijas Balss.
Atgādināsim, ka lieta pret Herbertu Cukuru tika ierosināta 2006. gadā. Lidotājs, kurš Otrā pasaules kara gados brīvprātīgi iestājās nacistiskā okupācijas režīma izveidotajā latviešu palīgpolicijas vienībā SD Viktora Ārāja vadībā, tika turēts aizdomās par līdzdalību vismaz 30 tūkstošu ebreju slepkavībās.
Krimināllieta par Herberta Cukura iespējamās dalības faktu ebreju iznīcināšanā tika uzsākta 2006. gadā. Izmeklēšana tika veikta pēc Latvijas Krimināllikuma 71. panta – "genocīds". Izmeklēšanā iesniegtajiem pierādījumiem nav juridiska spēka, uzskata prokuratūra, bet lieciniekus nopratināt nav iespējams, jo viņu vairs nav starp dzīvajiem.
"H. Cukura darbībās netika konstatēts Krimināllikuma 71. pantā paredzētā noziedzīgā nodarījuma sastāvs, kā arī kriminālprocesā netika noskaidrota neviena konkrēta un dzīvi esoša persona, par kuras darbībām saistībā ar tās iespējamo dalību kādā no šādām ebreju tautības civiliedzīvotāju masveida iznīcināšanas akcijām būtu pamats un nepieciešamība veikt turpmāku izmeklēšanu," teikts Ģenerālprokuratūras Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas prokurora Monvida Zelča slēdzienā.
Latvijas ebreju kopienu padome un vairāki cietušie lūdz atsākt kriminālprocesu Herberta Cukura noziegumu lietā, norādot, ka ir jauni būtiski apstākļi, kas iepriekš nebija prokuratūras rīcībā. Runa ir, piemēram, par Izraēlā dzīvojošas privātpersonas liecībām, kurš personīgi redzējis Cukuru un novērojis viņa rīcību Rīgas geto teritorijā laikā, kad gūstekņi tika vesti uz masveida nāves sodu vietu Rumbulā 1941.gada rudenī, kā arī par Ābrama Šapiro atmiņām, ko iesnieguši viņa mantinieki.
Šapiro ģimeni Cukurs padzina no viņu dzīvokļa, kurā pēc tam apmetās pats un piesavinājās viņu īpašumu. 16 gadus veco Ābramu Šapiro viņš nosūtīja spaidu darbos uz Arāja komandas garāžu, turklāt mēdza piespiest spēlēt klavieres Arāja komandas locekļu izklaidei.
Šapiro tēvs nacistu okupācijas sākumā tika arestēts, ieslodzīts Centrālcietumā un vēlāk nogalināts. Pats Ābrams kopā ar māti nokļuva Rīgas geto, kur viņa māte gāja bojā. Pēc Otrā pasaules kara Šapiro apmetās ASV. Viņš miris 2013. gadā, un tagad jau viņa mantinieki pieprasa atzīt viņus par cietušajiem Cukura noziedzīgo darbību rezultātā, kas nodarījušas morālus un materiālus zaudējumus Šapiro ģimenei.
Latvijas ebreju kopienu padome atzīmēja, ka līdztekus jaunatklātajiem faktiem un apstākļiem ir liels skaits liecību, kas apliecina Cukura noziedzīgās darbības. Tās dokumentētas dažādās valstīs pēckara periodā. Latvijas ebreju kopienu padome uzskata, ka prokuratūra liecības noraidījusi, neizskatot pēc būtības.
Padome iesniegumā Ģenerālprokuratūrai pauda izbrīnu par to, ka jautājums par t.s. "Arāja komandas" noziedzīgo raksturu lietā pat netika izskatīts, lai arī neapstrīdams ir fakts, ka "Arāja komanda" bija pakļauta Einsatzgruppe A — SD (Sicherheitsdienst des Reichsführers SS) vienībai, ko Nirnbergas tribunāls atzina par noziedzīgu organizāciju.
Padome un cietušie atzīmēja: tas, ka tālaika notikumu liecinieku vairs nav starp dzīvajiem, nevar radīt šķēršļus cilvēciskā un vēsturiskā taisnīguma atjaunošanai. Iesnieguma autori pauda cerību, ka lieta tiks izskatīta objektīvi un pārskatāmi, turklāt nepiesiešams ņemt vērā pasaules pieredzi lietās par noziegumiem pret cilvēcību, par nacistiskajiem noziegumiem.