RĪGA, 5. maijs – Sputnik. Saskaņā ar Slimību profilakses un kontroles centra datiem, 2018. gadā Latvijā lielākā daļa nāvju bija saistīta ar asinsrites sistēmas slimībām, vēsta Grani.lv.
2018. gadā Latvijā nomira 28 510 cilvēki. 2017. gadā – 28 454 cilvēki. Vairums nomirušo – 86,1% – bija vecāki par 60 gadiem, 104 – bērni vecumā līdz 14 gadiem, 53,2% mirušo bija sievietes.
No sirds slimībām līdz pašnāvībām
Pie 15 771 cilvēka nāves 2018. gadā noveda asinsrites sistēmas saslimšanas. 2017. gadā šī iemesla dēļ nomira par 60 cilvēkiem vairāk.
No išēmiskajām slimībām, tostarp akūtā miokarda infarkta, akūtās koronārās mazspējas un hroniskās sirds išēmiskās slimības, 2018. gadā miruši 6 930 Latvijas iedzīvotāji.
No galvas smadzeņu asinsvadu saslimšanām miruši 5 304 cilvēki. No tiem 2 046 miruši no insulta.
Par 21,3% Latvijas iedzīvotāju nāves cēloni 2018. gadā kļuva audzēji. Visbiežāk tie bijuši ļaundabīgi plaušu, zarnu trakta un krūšu audzēji.
Pašnāvību pērn izdarījuši 299 cilvēki. 2017. gadā bija par 55 pašnāvību gadījumiem vairāk. Turklāt, 213 cilvēki 2018. gadā gāja bojā uzbrukuma rezultātā. 2017. gadā šī paša iemesla dēļ bojā gāja 212 cilvēki.
Avārijās pērn gājuši bojā 175 cilvēki. 144 cilvēki miruši kaitīgu vielu ietekmes rezultātā. 124 cilvēki noslīkuši, 103 gājuši bojā ugunsgrēkos, 88 – hipotermijas rezultātā, 72 cilvēki mira no saindēšanās ar alkoholu, vēl 72 gājuši bojā vardarbīgā nāvē.
Nāves darbavietā
2018. gadā Valsts darba inspekcija (VDI) pauda uztraukumu sakarā ar to, ka arvien vairāk Latvijas iedzīvotāju mirst darbavietā. Ja 2017. gadā darbavietā miruši 11 Latvijas iedzīvotāji, 2018. gadā tie jau bija 26 cilvēki.
Toreiz darba inspekcija pārstāve Megija Ekkerte paziņoja, ka dabīgo nāvju skaita pieaugums darbavietā var liecināt par iedzīvotāju veselības problēmām, kuras rodas pārslodzes rezultātā vai dēļ tā, ka cilvēki nerūpējas par savu veselību.
Turklāt, saskaņā ar Eiropas Komisijas atskaites datiem par bojāgājušajiem ceļu satiksmes negadījumos visā Eiropas Savienībā, Latvijā ir viena no sliktākajām situācijām ES pēc nāves gadījumu skaita uz ceļiem. Sliktāk klājas tika Rumānijai un Bulgārijai.