RĪGA, 4. maijs – Sputnik. Ārzemju klientu noguldījumu īpatsvars Latvijas bankās marta beigās sastādīja 21,1% - tas ir 3,5 reizes mazāk nekā 2015. gada beigās, paziņoja Finanšu un kapitāla tirgus komisijā (FKTK), vēsta Dienas Bizness.
Saskaņā ar marta beigu datiem, nerezidentu noguldījumu summa sastādīja 3,5 miljardus eiro pret 12,4 miljardiem eiro 2015. gada beigās, kad šādu noguldījumu īpatsvars sastādīja 53,4%. 2018. gada beigās ārzemju klientu noguldījumu īpatsvars Latvijas bankās sastādīja 20,3%.
Vietējo klientu noguldījumu apjoms Latvijas bankās, tieši pretēji, pieaudzis par 2,4 miljardiem eiro un sasniedzis 13,2 miljardus eiro (+22%). Rezidentu noguldījumi Latvijas bankās, saskaņā ar marta beigu datiem, sastādīja 79%, citu Eiropas Savienības valstu rezidentu noguldījumi – 13%, NVS valstu – 5%, citu valstu – 4%, savukārt 2015. gada beigās tie sastādīja attiecīgi 47%, 18%, 9% un 26%.
Kopumā Latvijas bankas, pēc marta beigu datiem, piesaistīja noguldījumos 16,7 miljardus eiro – tas ir par 6,6 miljardiem mazāk nekā 2015. gada beigās (-28%).
Pēc FKTK priekšsēdētāja Pētera Putniņa sacītā, pārmaiņu process Latvijas banku sektorā iegājis noslēdzošajā fāzē, ko arī apstiprina jaunākie dati.
"Vairs nav pamata runām par Latvijas bankām kā tādām, kuras fokusējušas savu biznesu uz ārvalstu klientu naudas apkalpošanu. Iekšzemes un ES valstu noguldījumu dominance arvien pieaug, nupat jau 92% Latvijas bankās piesaistītās naudas ir no eirozonas un ES. Iesāktais risku mazināšanas process nav apstājies, bankas turpina atbildīgi izvērtēt savu klientu bāzi," pateica viņš.
Iepriekš vēstīts, ka pēc skandāla ap ABLV Bank, kuru ASV Finanšu ministrijas struktūra FinCEN apsūdzēja par naudas atmazgāšanu un ierēdņu uzpirkšanu, valdība ierosināja izmaiņas banku sektora regulēšanā. Tika izstrādāts pasākumu plāns tirgus atveseļošanai, kas paredz čaulas uzņēmumu apkalpošanas aizliegšanu Latvijas bankās. Jau esošajiem klientiem sniegts pārejas periods kontu slēgšanai. Bankām, kas apkalpo nerezidentus, nāksies samazināt viņu daļu aptuveni līdz 5%, tiem, kuri nespēs īsā laikā pārveidot biznesu, nāksies tirgu pamest.
Tāpat Eiropas Padomes noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas ekspertu padome Moneyval ieviesusi Latvijai pastiprinātas kontroles režīmu, jo valsts saņēmusi zemus vērtējumus virknē kritēriju šajā jomā. Tostarp, Moneyval speciālisti uzskata, ka Latvijas varasiestāžu darbības ir neefektīvas patieso labuma guvēju noteikšanas jautājumos un masveida iznīcināšanas ieroču finansēšanas izplatīšanas novēršanā.
Pēc tam Starptautiskais bankas informācijas apmaiņas tīkls SWIFT, kurš nodrošina norēķinus dažādu valstu banku starpā, atzina Latviju par augsta riska valsti. Tagad Latvijas uzņēmumu piekļuve atsevišķiem starptautiskiem norēķiniem tiks apgrūtināta.