Aģents "Kokle": "čekas maisos" atrod pretizlūkošanas dienesta vadītāja uzvārda brāli

Latvijas informatīvo telpu uzspridzinājis kārtējās dokumentu un aģentu vārdu daļas publicēšana, kuri, iespējams, sadarbojušies ar Latvijas VDK – tika atrasts valsts galvenā specdienesta vadītāja un pazīstamākā latviešu leģionāra uzvārda brālis.
Sputnik

RĪGA, 3. maijs – Sputnik. 2. maijā speciālajā portālā kgb.arhivi.lv publicēti jauni dokumenti no Latvijas VDK arhīva. Tostarp, tur parādījušās ziņas par aģentu aktivitāti, kura tika reģistrēta uzskaites žurnālos.

Maizītis, bet ne jau tas

Nepagāja diena, kad sociālajos tīklos parādījās pirmie publikāciju atmaskotāji. Piemēram, politisko jautājumu eksperts Jurģis Liepnieks atrada vienā no žurnāliem aģentu ar uzvārdu Maizītis (Aivars) un uzdevās ar jautājumu – vai te gadījumā nav saiknes ar citu Maizīti acīmredzot, dodot mājienu uz bijušo Latvijas ģenerālprokuroru un esošo Satversmes aizsardzības biroja (SAB) vadītāju Jāni Maizīti.

"Ņemot vērā, cik izmisīgi un histēriski SAB Maizītis cīnījās pret čekas maisu atvēršanu, kā sabotēja un traucēja vēsturnieku komisijas darbu, rodas jautājums, bet kas ir tas Maizītis, kurš vakar beidzot publicētajā daļa ir aģents "Kokle"??" vaicā polittehnologs Liepnieks.

Taču Jurģa Liepnieka komentētāji attiecās pret viņa skandalozo atmaskošanu ar vēsumu, norādot, ka žurnālā figurē kāds Aivars Maizītis, nevis Jānis Maizītis.

"Jurģi, būšu ko palaidis garām - kāda varētu būt Jāņa Maizīša un Aivara Eduarda d. Maizīša radniecības pakāpe?" sarkastiski uzdeva jautājumu Gatis Liepiņš.

Savukārt Nora norādīja, ka bezgalīgie VDK aģentu meklējumi jau izraisa smaidu.

"Cik var utis meklēt. Nu pasmaidat pats," aicina Arra.

Asa šī temata apspriešana notika arī no KPV LV partijas izslēgtā Saeimas deputāta Alda Gobzema sociālo tīklu lapā, kuram burtiski pirms dažām dienām Satversmes aizsardzības birojs atteica pielaides valsts noslēpumam piešķiršanā.

Taču deputāta sekotāji nolēma netikt skaidrībā, kurš tieši Maizītis figurē VDK žurnālā un sāka masveidā paust sašutumu, ka "Latvijas galveno specdienestu vada bijušais čekists". Beigās, pēc dažām stundām deputāts izdzēsa savu provokatīvo publikāciju.

VDK un pazīstamākais latviešu leģionārs

Savukārt LPSR VDK krātuve (Latvijas VDK totalitāro noziegumu pret Latvijas tautu digitalizēto dokumentu glabātuve) profils vērš publikas uzmanību uz pāris interesantām tieslietām.

Ukraina, Baltkrievija, ASV un Krievija "lien" Latvijas "VDK maisos"

"Arhīvs publicē dokumentu par sabiedrībā maz zināmo faktu, ka "čekas maisi" ietver arī ziņas par ZZS 10. Saeimas deputātu Visvaldi Lāci (1924). Lācim kandidējot uz Saeimu sabiedrībai šos dokumentus nesniedza. Kriminālprocesa kārtībā lietu pabeidza 1997. gadā," vēsta LPSR VDK krātuve un pievieno hipersaiti uz tiesas lēmumu, kura nolēma, ka Visvaldis Lācis "slepus un apzināti nesadarbojās ar VDK un nebija VDK informators".

Vēl viena lieta, kuru par interesantu padara nevis galvenā lietā figurējošā uzvārds un viņa saikne ar VDK, bet gan pats tiesas sastāvs, kurā izrādījās arī bijusī VDK aģente un tiesnese, kura pēcāk tika sodīta par kukuļņemšanu.

"Kreitusa čekas lietā īpaši izcils sastāvs. Prokurors - LPSR Prokuratūras izmeklēšanas daļas priekšnieka vietnieks Grūtups, pats sadarbojies ar VDK, tiesnese - ar Augstākās tiesas lēmumu par kukuļņēmēju un apzināti nelikumīgu lēmumu taisītāju atzītā Tālere," stāsta LPS VDK krātuve.

Atgādināsim, ka Latvijas VDK kartotēkas arhīvu sāka publicēt portālā kgb.arhivi.lv pērnā gada decembrī, un tas uzreiz izraisīja sabiedrībā nebijušu ažiotāžu. Šī interese nav zudusi joprojām – katru dienu portālu apmeklē 200-250 Interneta lietotāju.

Vainīgs, šokēts, dodiet naudu: VDK kartiņu publikācija ir sapurinājusi Latviju

Tuvāko pāris gadu laikā arhīvs plāno pakāpeniski publicēt apmēram 10 miljonus lapu: tās ir operatīvās lietas, VDK pavēles, ziņas par kaujiniekiem, VDK augstāko amatpersonu biogrāfijas un viņu personas lietas.

Iepriekš rakstīts, ka daļa Latvijas VDK kartotēkas (kopā 10 612 kartiņas) tika publicētas 20. decembrī portālā kgb.arhivi.lv. Dokumenti publicēti skenētā veidā – lielākā daļa kartiņu ir krievu valodā, savukārt teksts ir rakstīts rokrakstā. Strīdi par nepieciešamību atvērt VDK arhīvus Latvijā notika dažas desmitgades un joprojām nenorimst. Saskaņā ar vienu no versijām, visvērtīgākā arhīvu daļa varēja būt izvesta uz Maskavu jau 1990. gadu sākumā.