RĪGA, 1. maijs – Sputnik. Militāro izdevumu samazināšanās Krievijā un palielināšanās citās vadošajās pasaules valstīs ir mainījusi stāvokli aizsardzībai atvēlēto izdevumu līderu reitingā, portālā Sputnik Igaunija vēsta Aleksejs Toms.
Otro vietu pēc ASV ieņem Ķīnai, trešo – Saūda Arābija, tai seko Indija un Francija, bet Krievija palikusi tikai sestajā vietā. Par to liecina Stokholmas starptautiskā miera problēmu pētījumu institūta (SIPRI) pārskats.
Otro vietu aiz nemainīgā un absolūtā militāro izdevumu līdera patlaban ieņem Ķīna – institūts SIPRI atzīmēja, ka ĶTR konsekventi palielinājusi aizsardzības budžetu proporpcionāli iekšzemes kopprodukta pieaugumam.
2018. gadā Pekina piešķīra militārajiem izdevumiem 250 miljardus dolāru. Liela daļa šīs summas vija paredzēta armijas un flotes apbruņojuma atjaunošanas un modernizācijas vajadzībām. Pēdējo desmit gadu laikā ĶTR aizsardzība kļuvusi dārgāka vairāk nekā par 80%.
Salīdzinājumā ar Savienotajām Valstīm, kas 2018.gadā militārām vajadzībām iztērēja aptuveni 4,6% sava IKP, tas ir, gandrīz 650 miljardus dolāru, Ķīna ar tās pusotru miljardu nodokļu maksātāju un lielāku IKP nekā ASV (pēc SVF datiem, abu valstu IKP veido 21 un 19 triljonus dolāru attiecīgi saskaņā ar pirktspējas paritāti – red.) neizskatās kareivīgi noskaņota.
Lietuva tērē armijai 1,5 reizes vairāk nekā Baltkrievija
Saūda Arābijas, Indijas un Francijas miliārie izdevumi nepārsniedz 70 miljardus gadā, savukārt Krievijas aizsardzības budžets, kas jau pāris gadus samazinās, ir krities līdz 61,3 miljardiem dolāru gadā.
Domājams, NATO propagandistiem ir aizvien grūtāk izvēlēties argumentus tēzei par "agresīvo" Maskavu, kas apdraudod "rietumu civilizāciju". Cilvēces vēsturē spēcīgākā militārā bloka kopējie militārie izdevumi 2018.gadā veidoja aptuveni 53% visu planētas aizsardzības izdevumu, tas ir, 953 miljardus dolāru – 15,5 reizes vairāk nekā Krievijā.
Igaunijas augošie aizsardzības izdevumi (2018. gadā tie sasniedza 618 miljoni dolāru) un, spriežot pēc zviedru analītiķu datiem, patlaban aptuveni līdzinās Dienvidamerikas valsts Bolīvijas un nelielās Āfrikas valsts Kotdivuāras militārajiem izdevumiem. Taču tie ir mazāki nekā, piemēram, Latvijas un Lietuvas izdevumi, kuru militārie budžeti dažu pēdējo gadu laikā ir vairāk nekā dubultojušies.
Latvieši (dati, iespējams, nav pilnīgi) tērē armijai vien mazliet vairāk nekā igauņi, toties Lietuva, kas nekādi nav atrodama plaukstošāko pasaules valstu vidū, šķiet, teju vai gatavojas ieņemt Minsku – tā armijai atvēlējusi vairāk nekā miljardu. Baltkrievija, kurā nodokļu maksātāju, starp citu, ir daudz vairāk, 2018. gadā bruņotajiem spēkiem atvēlēja tikai 715 miljonus dolāru.
Tātad salīdzinājumā ar ViIņas nepārprotamo paranoju Tallinas gruzdošais militārisms nodokļu maksātāju acīs neizskatās nemaz tik dārgs un bezjēdzīgs. Baltijai ir tikai viens virtuālais "ienaidnieks" – Krievija, taču Lietuvas politiķu acīs tās tēlam, šķiet, piemīt daudz lielāka agresija un ir daudz vairāk zobu.
SIPRI, kas aprēķina militāros uzdevumus uz publiski pieejamu avotu pamata, atzīmēja, ka militārie izdevumi Eiropā 2018.gadā pieauguši par 1,4% līdz 364 miljardiem dolāru (pārsvarā – uz Centrālās un Austrumeiropas valstu rēķina). Vienkāršās aplēses liecina, ka šī summa vairāk nekā pieckārt pārsniedz Krievijas izdevumus.