RĪGA, 30. aprīlis — Sputnik. Ekonomikas ministrija, kuras ziņā ir arī būvniecības nozare, pauž bažas par padomju laikā būvēto sērijveida namu nesošo konstrukciju un paneļus savienojošo elementu stiprību, vēsta Skaties.lv.
Daudzu tipveida namu normatīvais ekspluatācijas termiņš beigsies pēc 10-15 gadiem, taču jau pēc gada ieteicamā drošā ekspluatācija beigsies 464. sērijas dzīvokļiem.
Tuvāko piecu mēnešu laikā EM plāno veikt tehniskā stāvokļa izpēti desmit ēkām. Līdz jūnijam tiks noskaidrots iepirkuma konkursa uzvarētājs. Viņa uzdevums būs veikt nesošo konstrukciju, to mezglu un starpstāvu pārseguma plātņu stiprības pārbaudi, kā arī novērtēt ārsienu paneļu un to šuvju tehnisko stāvokli.
"Ja iedzīvotājiem būtu pienākums ielaist būvinženierus savos dzīvokļos, patiesi slikta aina jau tagad – 15 gadus pirms ekspluatācijas beigām, atklātos arī 602. sērijas deviņstāvu mājās," pastāstīja ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro.
Situāciju sarežģī arī patvaļīgi veiktas pārbūves nesošajās sienās – masveidā izveidotas jaunas durvju ailes, arkas, jaunās starpsienas spiež uz apakšējiem stāviem.
"Tās ir nesošos konstrukciju ietekmējošas darbības. Līdz šim konstatētās plaisas atsevišķās mājās ne vienmēr ir saistīts ar grunti, bet gan ar konstrukciju izmaiņām. Katrs cilvēks, veicot mazu daļiņu no šīm izmaiņām ar nelegālo pārbūvi, būtībā ietekmē visas mājas nesošās konstrukcijas. Mēs varam nonākt nepatīkamās situācijā, jo pašdarbība nav pieļaujama," sacīja Nemiro.
Ja padomju gados būvēto tipveida māju būvinženiertehniskās ekspertīzes uzrādīs nopietnas problēmas, tas var radīt nepatīkamas sekas dzīvokļu īpašniekiem, jo tiks iesaistītas attiecīgo pašvaldību būvvaldes.
"Ja atzinumā teikts, ka atsevišķā daļā vai visā mājā tiešām starpstāvu pārsegumi ir neapmierinošā stāvoklī, tie nevar turēt nestspēju, tad mēs, protams, izšķiramies liegt ekspluatāciju. Aizliegums var būt pilnīgs vai daļējs – kāds konkrēts stāvs, vai arī nedrīkst ekspluatēt atsevišķas telpas," paskaidroja Rīgas pilsētas būvvaldes pārstāvis Edgars Butāns.
Tas nozīmēs, ka šādos namos nedrīkst ne turpināt dzīvot, ne arī dzīvokļus pārdot.
Dzīvokļa nav, hipotēka ir
Lielākie zaudētāji būtu cilvēki, kuri ņēmuši hipotekāro kredītu, lai nopirktu šādu sērijveida dzīvokli.
SEB bankas Retail kreditēšanas centra vadītājs Māris Saulājs atgādināja: "Katrs aizņēmējs ir atbildīgs par saistībām līdz to pilnīgai atmaksai.
Ja šāda situācija notiek, tad iedzīvotājs nonāk neapskaužamā situācijā, jo viņam jāturpina maksāt kredīts par dzīvokli, kura tad faktiski vairs nav, un viņiem jāturpina segt izmaksas par jauno mājvietu. Iedzīvotājs nonāk ķīlnieka situācijā".
Ja nopietnu tehnisko problēmu dēļ tiks aizliegta ēku ekspluatācija, bankas neplāno nākt pretim un kredītu norakstīt. Cilvēkiem jābūt atbildīgiem par saviem lēmumiemm tāpēc SEB banka nepacietīgi gaida EM pasūtīto ekspertīžu rezultātus 464. sērijas namiem un uzskata: būtu nepieciešams veikt vispārēju auditu visām vienpadsmit padomju laika sērijām. Pēc tam tiks pieņemts lēmums, kurās mājās pilnībā pārtraukt jaunu kreditēšanu.
Ja sliktā tehniskā stāvokļa dēļ notiks kādi incidenti vai PSRS laika dzīvokļu mājām tiks uzlikti ekspluatācijas liegumi, tas var ietekmēt Latvijas nekustamo īpašumu tirgu.
Vairāk nekā puse dzīvokļu pirkšanas un pārdošanas darījumu notiek tieši ar padomju laikā celtajiem dzīvokļiem, tāpēc SEB bankā bija pārliecināti – tas būs nopietns trieciens nozarei.
"Noteikti, jā. Ja tā ekspluatācijas atļauja ir noņemta mājai, tad iedzīvotāji atturēsies no konkrētās sērijas iegādes, un līdz ar to šis segments pazudīs. Interese par tādiem īpašumiem vairs nebūs," teorētisko situāciju aprakstīja Saulājs.
SEB banka, Swedbank un Citadele jau sākušas piesardzīgāt kreditēt dzīvokļu iegādi PSRS sērijveida namos. Vairs netiekot izsniegti kredīti uz maksimālo termiņu – 30 gadiem.
"Ja šī ēka ir būvēta līdz 1975. gadam, tas atmaksas termiņš ir līdz 15 gadiem. Ja ir no 1975. līdz 2000. gadam, tad ir 20 gadu atmaksas termiņš," konstatēja bankas Citadele pārstāve Ieva Prauliņa:
"Ja māja nebūs ļoti labā tehniskā stāvoklī, visticamāk, tas nebūs ļoti garš atmaksas termiņš šim aizņēmumam. Tāpat tas varētu prasīt nedaudz lielāku līdzmaksājumu no kredīta ņēmēja. Tas nozīmē to, ka tur, kur ir piesardzība, šie nosacījumi ir nedaudz neizdevīgāki," savukārt skaidroja Swedbank pārstāvis Jānis Krops.
Lai saglābtu situāciju, dzīvokļu īpašniekiem daudz aktīvāk jāiegulda nauda namu kapitālajos remontos un renovācijā. Tiesa, pagaidām pārsvarā šie centieni nenes rezultātu, jo iedzīvotāju sapulcēs nav iespējams savākt atbalsta kvorumu – 50% pluss viena balss.
Daudzdzīvokļu namu apsaimniekošanas uzņēmuma Civinity valdes loceklis Ardis Pāvilsons pauda pārliecību, ka likumā jāiekļauj pienākums dzīvokļu īpašniekiem veikt ēku renovāciju un kapitālos remontus.
"Vajag likumā definēt, ka tad, kad tuvojas šī normatīvā kalpošanas laika beigas, laikus ir jāveido uzkrājums. Tas ir jāuzliek par pienākumu dzīvokļu īpašniekiem. Šobrīd instrumenti neļauj to sasniegt," paziņoja Pāvilsons.
Ministru Kabineta noteikumi nosaka: padomju laikā būvēto sērijveida daudzdzīvokļu namu indikatīvais kalpošanas vidējais ilgums – 60 gadi (103., 104., 467., 602. sērija, čehu projekts). Vecākajām Hruščova laika mājām beigu termiņš pienāks pēc nepilniem 6 gadiem. Normatīvā kalpošanas laika beigas nenozīmē automātisku avārijas stāvokli un liegumu cilvēkiem tur dzīvot – šajā brīdi dzīvokļu īpašniekiem ir obligāti jāpasūta būvinženiera padziļinātā tehniskā ekspertīze.
"Šīs mājas var droši izmantot vēl gadus 40 vai 50. Nav jāsēj panika!
Satraukties ir jāsāk tad, kad sertificēts būvinženieris tehniskā stāvokļa novērtēšanā uzrādīs virkni problēmu, un tad tās vietas, kur ir kādi defekti, ir jāizlabo," apgalvoja Laimdota Šnīdere, RTU Būvuzņēmējdarbības un nekustamā īpašuma ekonomikas institūta docente.
Negatīvāku vērtējumu un biedējošāku prognozi sniedza Latvijas Būvinženieru savienības biedrs, sertificētais būvinženieris Juris Biršs.
"Materiāliem seko noguruma punkts, un tad – pēkšņi, pēkšņi dienas laikā var pārplīst, piemēram, kādi metāla savienojumi. Tas var izraisīt jau kādas dziļākas deformācijas. Šī normatīvā kalpošanas laika beigas ir signāls, lai mēs pastiprināti domātu, ko darīt, ne tikai dzīvot un turpināt veikt atkārtotas pārbaudes. Šīs mājas savu laiku ir nodzīvojušas," uzskata eksperts.
Būvinženieris Biršs uzskata, ka padomju laika daudzdzīvokļu mājas vajadzētu nojaukt.
"Visprātīgākais būtu jaukt nost, jo atjaunot vai renovēt ēku, kurai nav nekādas mākslinieciskās, vēsturiskās vērtības, ir ekonomiski nepamatoti. Daudz elementārāk būtu novākt nost un uzbūvēt jaunu. Ja neko nedarīs, tad sāks brukt," – uzsvēra Biršs.
Viņš ieteica pakāpeniski pārvietot cilvēkus uz pagaidu dzīvojamām platībām, līdz nojaukto ēku vietā vai citviet uzcels jaunus projektus. Visticamāk, tās būtu vēl lielākas ēkas, jo būtu jārada noteikts skaits papildu dzīvokļu, kurus pārdodot varētu finansēt šādu celtniecību.
Viņš uzskata, ka to iespējams ekonomiski sabalansēt.
"Piemēram, Maskavā uzcelti jauni dzīvojamie masīvi, un cilvēkus piespiedu kārtā – gribat vai ne – aizved no vecajām ēkām un liek ieņemt jaunos dzīvokļus. Vecos masīvus nojauc. Ekonomiski tas ir ļoti fantastiski, bet pie mums tam pieiet ļoti demokrātiski. Taču tas labi nebeigsies!" brīdināja eksperts.