RĪGA, 29. aprīlis – Sputnik. Baltkrievijas prezidenta Aleksandra Lukašenko vizīte Latvijā tiek atlikta, vēsta kanāls LNT.
Kad pirms četriem gadiem Eiropas Savienība atcēla sankcijas pret Baltkrieviju, sākās ES un Baltkrievijas tuvināšanās mēģinājumi. Šajā procesā aktīvi piedalījās arī Latvija.
Lukašenko vizīte Latvijā tika apspriesta jau 2017. gadā, taču aktīva gatavošanās sākās tikai pērn. Latvijas apmeklējumam bija jākļūst par pirmo vizīti Eiropas Savienībā pēdējo desmit gadu laikā.
2018. gada februārī Baltkrieviju apmeklēja toreizējais Latvijas premjers Māris Kučinskis. Šīs un sekojošo tikšanās reižu laikā puses apstiprināja gatavību Lukašenko vizītei Rīgā.
Ielūgums paliek spēkā
Vizītei bija jānotiek jau maijā, taču tagad tā ir atlikta uz nenoteiktu laiku. Viens no iemesliem, iespējams, ir saistīts ar gaidāmajām Latvijas prezidenta vēlēšanām.
"Jautājums arī, protams, ir, kas notiek ar mūsu pašu Valsts prezidenta vēlēšanām, kuras būs maija beigās, jūnijā, un tāpēc es nevaru pateikt, kad varētu šī vizīte notikt, bet ielūgums ir spēkā," komentēja ziņu ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs ("Jaunā Vienotība")
"Tas nav saistīts ar kaut kādu Latvijas neizdarību. Mūsu prezidents bija gatavs uzņemt. Es esmu ar viņu arī runājis, ka šobrīd vizītes atcelšanas iniciatīva vairāk nāk no Baltkrievijas, bet tas nesaistās ar mūsu valstu attiecībām, bet drīzāk ar prezidenta dienaskārtību, Baltkrievijas prezidenta dienaskārtību.
Tāds autoritārs, autoritatīvs prezidents, kāds baltkrieviem ir, viņš noteikti grib atstāt ne tikai solījumus, bet reālus darbus, bet šobrīd, domāju, ka Baltkrievijai jātiek skaidrībā par savām attiecībām ar Krieviju, un tur tās sarunas par ekonomisko pusi ir visnotaļ nopietnas," skaidro bijušais premjers Māris Kučinskis.
"Draudzība" un koķetēšana
Baltkrievija ir otrs lielākais tranzīta avots Latvijas ostās. Gadiem ilgi notiek pārrunas par Ventspils vai Rīgas nastas termināļa iegādi, kuru apspriež ar baltkrievu uzņēmējiem, taču līdz šim tās bijušas neauglīgas.
Baltkrievijas ekonomika praktiski pilnībā ir atkarīga no Krievijas, tostarp no naftas piegādēm pa naftas vadu "Draudzība". Pa to caur Baltkrievijas teritoriju Krievija piegādā Centrāleiropai apmēram 50 miljonus tonnu jēlnaftas gadā. Šī naftas vada atzars iet arī uz Ventspili, taču nafta pa to jau sen netiek piegādāta. Daļa no "Draudzības" naftas paliek divās baltkrievu pārstrādes rūpnīcās, kuras iepērk melno zeltu pa zemāku cenu. Krievija sola atteikties no šīs atlaides.
"No Baltkrievijas puses, tad no viņu puses atkal visu laiku notiek šī koķetēšana starp Eiropu, starp Krieviju, tikko Krievija mazliet vairāk piegriež skrūves vai atkal piešķir kādu kredītu, vai piešķir atkal vairāk naftas, tā attiecīgi uzskati attiecībā uz Krieviju paliek siltāki un Krievijas ostas paliek mīļākas," piebilda Latvijas Loģistikas asociācijas valdes priekšsēdētājs Normunds Krūmiņš.
Uz iespējamo naftas cenu kāpumu Baltkrievija atbildēja ar plāniem paaugstināt Krievijas naftas tranzīta tarifus pa "Draudzību". Krievija ierobežoja augļu importu no Baltkrievijas, savukārt baltkrievi sāka draudēt slēgt "Draudzību" vispār, argumentējot to ar remontdarbu nepieciešamību. Vienlaikus parādījās paziņojumi, ka baltkrievi izskata iespēju ievest naftu no citiem piegādātājiem caur Latvijas ostām.
"Vēl nesen Latvijā viesojās Baltkrievijas transporta ministrs un arī Baltkrievijas dzelzceļa vadība. Mēs runājām par sadarbības paplašināšanu, par jaunu tirgu iespējām un iespējām Latvijas uzņēmējiem strādāt uz Baltkrievijas kravām," atzina satiksmes ministrs Tālis Linkaits (Jaunā konservatīvā partija).
"Tā saruna nekādā formātā nav jauna. Tīri no manas zināšanas, tās sarunas ir bijušas arī iepriekš, es pieļauju, kādus piecus gadus atpakaļ. Turpinot saglabāties Krievijas naftas piegādēm, es domāju, ka nav tīri ekonomiski, nav nekāda pamatojuma kaut ko pirkt no ārpuses, bet, tai pašā laikā, šai situācijai mainoties, skaidrs, ka tāda nepieciešamība var rasties. Līdz to arī Baltkrievijas puse šādus variantus ir izskatījusi, testējusi," skaidro Rīgas Brīvostas vadītājs Ansis Zeltiņš.
Vai degvielas cenas pieaugs
Nedēļu pēc baltkrievu draudiem slēgt "Draudzību" naftas vads saskārās ar lielāko krīzi tā 55 gadu vēsturē. Kāds privātais piegādātājs Samāras apgabalā ielēja naftas vadā piesārņotu jēlnaftu. To pamanīja tikai Baltkrievijā, kad no ierindas izgāja aprīkojums naftas pārstrādes rūpnīcā Mozirā. Baltkrievija pārtrauca naftas sūknēšanu no "Draudzības" un naftas produktu eksportu. Krievijas vadība plāno atrast un sodīt vainīgos, tīra nafta sāks plūst pa "Draudzību" tuvāko dienu laikā.
"Es neredzu nevienu pamatu šobrīd celt trauksmi, vienkārši – tas konstatēts fakts, ka šobrīd ir pārrāvums. Jautājums, cik operatīvi un ātri to visu atrisinās," paskaidroja premjerministrs Krišjānis Kariņš.
"Latvija saņem pagājušajā gadā 9,7% dīzeļdegvielas no Latvijas patērētā apjoma, benzīnu mēs no Baltkrievijas nesaņemam. Protams, iespaids ir, un tas ir nepatīkami, bet tas nav būtisks un neietekmēs piegādes Latvijā," piebilda Degvielas tirgotāju asociācijas vadītājs Ojārs Karčevskis.
Nedz uzņēmēji, nedz amatpersonas neprognozē krīzi degvielas tirgū. Viņi mierina: pat ja tā sāksies, valsts naftas rezervju pietiks vismaz trīs mēnešiem.