RĪGA, 25. aprīlis – Sputnik. Eksperti uzskata par iespējamu iesniegt tiesas prasības pret Baltijas valstu valdībām sakarā ar kolaboracionistu noziegumiem Lielā Tēvijas kara laikā, pastāstīja vēsturnieks, fonda "Vēsturiskā atmiņa" direktors, KZA Vēstures institūta zinātniskais līdzstrādnieks Aleksandrs Djukovs, vēsta RIA Novosti.
Tā kā mūsdienās Baltijas valstu valdības īsteno kolaboracionistu glorifikācijas politiku, kas izpaužas, piemēram, parlamenta lēmumos, iespējams iesniegt tiesas prasības pret tagadējām valdībām sakarā ar Otrā pasaules kara noziegumiem, uzskata Djukovs.
"Šajā situācijā pastāv tiesiskās iespējas cietušajiem izsniegt civiltiesiskās prasības pret Latviju un citām Baltijas valstīm," viņš norādīja diskusijā "Nirnberga-2 nav notikusi. Laiks atcerēties Nirnbergu-1", kas noritēja avīzes "Komsomoļskaja pravda" redakcijā.
Eksperti kopā ar juristiem jau ir izstrādājuši pasākumu kompleksu, kas ļautu iesniegt prasības tiesā par nacistu noziegumiem, atklāja Djukovs.
Radikālais noskaņojums un simpātijas pret neonacistisko ideoloģiju pastiprinājās Baltijas valstīs pēc PSRS sabrukuma. Ik gadus Igaunijā notiek SS 20. divīzijas veterānu salidojums, Latvijā ik gadus 16. martā notiek SS leģionāru gājiens. Baltijas valstu neatkarības svētkus pavada lāpu gājieni, kuros pulcējas tūkstošiem dalībnieku.
Maskava jau sen pievērš starptautiskās sabiedrības uzmanību neonacistisko ideju uzplaukumam, centieniem trivializēt un mazināt nacistu un viņu līdzskrējēju noziegumus. Krievijas Ārlietu ministrijas oficiālā pārstāve Marija Zaharova norādīja, ka šī darba kvintesence ir Krievijas iniciētā ANO Ģenerālās asamblejas rezolūcija "Cīņa ar nacisma glorifikāciju, neonacismu un citām metodēm, kas veicina rasisma, rasu diskriminācijas, ksenofobijas un ar to saistītās neiecietības mūsdienu formu eskalāciju".