RĪGA, 24. aprīlis — Sputnik. Latvijas bankas, kas agrāk apkalpoja nerezidentus, ir saskaņojušas savas stratēģijas ar Finanšu un kapitāra tirgus komisiju (FKTK) un patlaban aktīvi strādā pie biznesa modeļu ieviešanas. Lielākā daļa no tām saskata iespējas kreditēšana, tostarp arī aizpildot nišu, kas radusies pēc Skandināvijas banku aktivitātes samazināšanās, vēsta Dienas Bizness.
Marta vidū FKTK noslēdza 12 Latvijas banku jaunā biznesa modeļa vērtējumu. Darbs tika veikts saskaņā ar Eiropas Centrālās bankas un FKTK metodoloģiju un tā saucamo kontroles pārbaudes un novērtējuma procesu (Supervisory Review and Evaluation Process - SREP). FKTK padome apstiprinājusi katrai bankai individuālo svarīgo darbības rādītāju – prasības pret kapitālu un likviditāti – līmeni.
Tagad, saskaņā ar banku informāciju, galvenā uzmanība tiks pievērsta vietējiem klientiem. Runa ir par kreditēšanu un investīcijas lokālajos biznesa projektos (infrastruktūra, celtniecība utt.). Bankas vēl aizvien meklē nišas piesātinātajā tirgū, tāpēc tiek prognozēta kredītiestāžu skaita samazināšanās, jo visiem var nepietikt vietas, arī rietumvalstu klientus nav tik vienkārši piesaistīt.
Atgādināsim, ka banku "tīrīšana" Latvijā sākās pēc skandāla ap ABLV Bank. 2018. gada februārī ASV Finanšu ministrija apsūdzēja ABLV, otro lielāko banku Latvijā, lielāko neatkarīgo privāto banku valstī, par naudas atmazgāšanu un saikni ar transakcijām, kas saistītas ar Ziemeļkoreju, kā arī par ierēdņu uzpirkšanu. Banka pieņēma lēmumu pašlikvidēties, jo ne ECB, ne Latvijas Banka to neglāba.
Pēc tam banku sistēma Latvijā saskārās ar vērienīgām izmaiņām, kuru vidū galvenā bija atteikšanās no sadarbības ar nerezidentiem un tā saucamajiem čaulas uzņēmumiem. Cīņa ar "netīro" naudu izvērsās tādā mērogā, ka skāra arī uzņēmumus, kas veica labi pārskatāmu darbību, maksā nodokļus un neizmanto ārzonas jurisdikciju. Pamatam tika izmantots tikai fakts, ka tie ir nerezidenti, tāpēc "aizdomīgi", tika slēgti šo uzņēmumu konti, noraidīti lūgumu atvērt jaunus kontus, tika pieprasīts milzums dokumentu, kas apstiprinātu naudas izcelsmi, tika iesaldēti aktīvi līdz izmeklēšanas beigām.
Latvijas bizness, publicisti un vairāki politiķi negatīvi vērtē Latvijas valdību par lēmumu slēgt ABLV Bank un "padzīt" nerezidentus no citām valsts finanšu un kredītiestādēm, lai arī šī sektora apkalpošana nesa vērā ņemamus ienākumus, daļa no kuriem ieplūda arī valsts budžetā nodokļu veidā.