RĪGA, 20. aprīlis – Sputnik. Lai motivētu iedzīvotājus šķirot un nodot plastmasas atkritumus, Latvijas pārtikas produktu un dzērienu ražotāji ir gatavi paši ieviest depozīta sistēmu, negaidot valsts norādes, vēsta LNT.
Depozīta sistēma paredz, ka cilvēks saņems naudu par katru stikla, plastmasas vai dzelzs iepakojumu, kuru viņš nodos speciālos taras pieņemšanas automātos. Šāda sistēma jau darbojas Lietuvā un Igaunijā. Latvijā 17 gadu laikā bija seši mēģinājumi to ieviest, kuri beidzās ar neveiksmi, spēcīgas utilizācijas biznesa interešu lobēšanas dēļ.
Tagad iniciatīvu savās rokās ņem vadošie Latvijas pārtikas produktu, bezalkoholisko un alkoholisko dzērienu ražotāji, kuri vienojušies par savu naudu uzstādīt plastmasas iepakojumu vākšanas automātus. Ar šādu ideju uzstājas Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācija, Latvijas Bezalkoholisko dzērienu uzņēmumu asociācija, Latvijas Alus darītāju savienība un Latvijas Alus darītāju asociācija.
"Šī sistēma publiskos līdzekļus neprasītu, un valsts budžeta līdzekļi netiktu izmantoti ne sistēmas ieviešanā, ne uzturēšanā," norāda Alus darītāju savienības izpilddirektors Pēteris Liniņš.
Pārtikas produktu un dzērienu ražotāji pa tiešo atkārtoti pārdos ievākto taru otrreizējās pārstrādes uzņēmumiem, tāpēc no depozīta sistēmas tiks izslēgti tradicionālie atkritumu savācēji. Taras pieņemšanas automātus izvietos lielveikalos.
"Ja šī sistēma tiek ieviesta uz principiem, ka netiek gūta peļņa, iepakojums tiek efektīvi savākts un pārdots kā materiāli, tai sistēmai būtu jāfinansē pašai sevi," norādīja Liniņš.
Atkritumu izvedēju atriebība
Taču 18. aprīlī Latvijas Tirdzniecības un ražošanas kamerā tika prezentēts pētījums, kura autori brīdina, ka firmas, kuras nodarbojas ar atkritumu savākšanu, varētu "atriebties" par depozīta sistēmas ieviešanu: ja tās dēļ šīm firmām būs grūtāk saņemt plastmasas ienākumus, peļņas zaudējumu kompensācijai tās var pacelt parasto atkritumu izvešanas rēķinus.
"Izņemot ārā šos depozīta sistēmas materiālus, atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumu ienākumi krītas par 15% vai 20%. Līdz ar to šis atpakaļ ir jāfinansē caur nešķirotajiem atkritumiem, kuru tarifs gan patērētājiem, gan uzņēmumiem attiecīgi pieaugs," pastāstīja viena no pētījumu autoriem Zanda Vipule.
Saskaņā ar pētījumu, ja valsts iesaistīts sistēmā visus pārtikas produktu un dzērienu ražotājus, sākotnējās izmaksas sastādīs līdz 40 miljoniem eiro, savukārt ikgadējie izdevumi sistēmas uzturēšanai sastādīs 10-12 miljonus eiro.
Taču pētnieki apšauba šādas sistēmas ieviešanas lietderīgumu, jo, pēc viņu domām, tā nespēs būtiski samazināt dabas piesārņojumu ar plastmasu un līdz 2030. gadam izpildīt Eiropas Savienības direktīvu – ievākt 90% plastmasas pudeļu. Depozīta sistēma attieksies tikai uz 43% iepakojumu, pārējo nāksies šķirot ierastā veidā.
Atbildīgās Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vadītājs Jānis Vitenbergs uzsvēra, ka pētījumā izteiktā skepse nedrīkstot kļūt par depozīta sistēmas neieviešanas iemeslu.
"Nē, mēs noteikti iesim uz depozīta sistēmas ieviešanu, jo cilvēki turpina atbalstīt šo sistēmu, kur pirmais solis bija 10 000 parakstu savākšana Manabalss.lv," norādīja Vitenbergs.