Krievija vēlas tirgot elektroenerģiju ar Latviju un Igauniju bez Lietuvas

Krievija lūdz Baltiju izvērtēt savienojumu ar Latviju un Igauniju izmantošanas iespēju elektroenerģijas tirdzniecībai, šobrīd tirdzniecība notiek caur Lietuvu.
Sputnik

RĪGA, 20. aprīlis – Sputnik. Baltija nevēlas palikt bez rezerves līnijām ar Krieviju un Baltkrieviju pēc izstāšanās no BRELL un lūdz Maskavu un Minsku izteikt viedokli jautājumā par atsevišķu EAL saglabāšanu. Savukārt Krievija gaida atbildi par elektroenerģijas tirdzniecību caur Latviju un Igauniju Lietuvas vietā, secināms no Baltkrievijas, Krievijas, Igaunijas, Latvijas un Lietuvas (BRELL) Energosistēmu komitejas 37. sēdes protokola.

Baltijas padeves tīkla operatori pēc sinhronizācijas ar kontinentālās Eiropas tīkliem grasās nodrošināt Latvijas, Lietuvas un Igaunijas energosistēmu darbu bez starpvalstu elektrības sakaru ar Krieviju un Baltkrieviju izmantošanas. Taču tās pauda lūgumu Krievijai un Baltkrievijai izteikt savu viedokli jautājumā par nepieciešamību saglabāt atsevišķas starpvalstu elektroapgādes līnijas savu energosistēmu drošuma nodrošināšanai pēc izstāšanās no BRELL.

Eksperts: Baltijai ir jāizvēlas – pārmaksāt, vai iztikt bez elektrības

Tāpat no sēdes protokola izsecināms, ka puses izskata pastāvīgās strāvas ieliktņu celtniecību starp Baltijas valstu energosistēmām un Krievijas un Baltkrievijas energosistēmām ar sekojošu izmantošanu elektroenerģijas tirdzniecības apmaiņām.

Pastāvīgās strāvas ieliktņi ļauj īstenot asinhronu kaimiņu energosistēmu darbu, nodrošinot praktiski bezinerces starpsistēmu jaudas plūsmas regulēšanu. Šobrīd šāds objekts pastāv Viborgas rajonā – pastāvīgās strāvas ieliktnis darbojas uz Krievijas un Somijas elektroapgādes līnijām.

Sēdes protokolā tiek atzīmēts, ka DGN starp Krieviju un Baltkrieviju no vienas puses un Baltijas – no otras celtniecības lietderīguma izvērtēšana nav Baltijas padeves tīkla operatoru kompetencē.

Lietuva nesaprašanā par kaimiņu atteikšanos atslēgties no BRELL jūnijā

Savukārt Krievija aizritējušajā BRELL Komitejas sēdē rosināja jautājumu par elektroenerģijas tirdzniecību pēc Baltijas valstu iziešanas no BRELL. Šobrīd Lietuvas, Latvijas un Igaunijas tirdzniecības vienošanās ļauj tirgot ar Krieviju tikai caur Lietuvu, kaut gan tehniski piegādes ir iespējamas gan caur Latviju, gan caur Igauniju. Šajā sakarā Krievija lūdz Baltijas padeves tīkla operatorus pēc iespējas drīzāk sniegt atbildi par starpvalstu savienojumu Krievija – Igaunija un Krievija – Latvija caurlaides spēju izmantošanas iespēju tirdzniecības apmaiņas īstenošanai.

Baltijas valstis joprojām strādā sinhronā režīmā ar pēcpadomju energosistēmu tā dēvētajā BRELL lokā un ir atkarīgas no dispečeru punkta Maskavā un Krievijas elektroenerģijas tīkla. Līdz 2025. gadam Lietuva, Latvija un Igaunija paziņoja, ka plāno izstāties no BRELL enerģijas loka.

Apstiprinātais scenārijs paredz veikt sinhronizāciju caur pašreizējo savienojumu LitPol Link un jauno jūras kabeli starp Lietuvu un Poliju, kā arī sinhronajiem kompensatoriem, kuri tiks iekārtoti visās Baltijas valstīs.

Latvija un Igaunija atteicās atslēgties no BRELL jūnijā

Krievija īsteno nepieciešamos pasākumus, kas saistīti ar Baltijas valstu atslēgšanos no valsts energosistēmas. Kaļiņingradas apgabala enerģētiskās drošības mērķiem uzbūvēta Majakovskas un Talahovskas TES ar 156 MW jaudu un Pregoļskas gāzes TES ar 456 MW. 2020. gadā plānots noslēgt Primorskas TES būvdarbus (tās plānotā jauda – 198 MW). Tā būs rezerves stacija un strādās "aukstās rezerves" režīmā.

Pavasarī ieplānots Kaļiņingradas apgabala energosistēmas izolēta darba tests.

Baltijas elektrotīklu sinhronizāciju ar kontinentālās Eiropas tīkliem koordinē Eiropas Komisija. Tās viceprezidents enerģētiskās savienības jautājumos Marošs Šefčovičs pērnā gada nogalē pavēstīja, ka neviens nevēlas saskarties ar nepatīkamiem pārsteigumiem elektroenerģijas piegādes jomā – ne Baltijas valstis, ne Krievija vai Baltkrievija, tāpēc puses plānveidīgi risina tehniskās konsultācijas.