RĪGA, 13. aprīlis – Sputnik. Latvijas ĀM kopā ar Latvijas Universitāti veica 13 Latvijas diasporas pētījumus ārvalstīs, no kuriem pēdējie divi publicēti šonedēļ: par diasporas investīcijām Latvijā un par nosacījumiem, kas nepieciešami Latvijas tautiešiem priekš atgriešanās. Kopumā vērojamas tendences migrācijas samazinājumā un reemigrācijas izaugsmē, taču daudzi no tiem, kas atgriezušies, sāk aizdomāties par iespēju atkal pamest Latviju, raksta skaties.lv.
"Gandrīz puse jeb 45% nav pārliecināti, kur viņi būs pēc gada vai ilgtermiņā, un tie faktori, kuri pozitīvi ietekmē šo vēlmi palikt Latvijā, ir materiālais stāvoklis. Tie, kam ir viegli salikt galus kopā, ar lielāku varbūtību paliks, bet tādu ir tikai 8%. Viena tāda slikta ziņa ir, ka jaunieši no 18 līdz 24 gadiem – tiem plāni palikt Latvijā ir ar daudz mazāku varbūtību," pastāstīja Latvijas Universitātes profesors Mihails Hazans.
Par galveno problēmu reemigranti nosaukuši grūtības ar to, lai no jauna iejustos Latvijā, viņi gaida nopietnāku atbalstu no valsts un sabiedrības adaptācijas laikā.
"Ceturtdaļa vīriešu un sestā daļa sieviešu , kas saka, ka viņiem bija grūti iekļauties sabiedrībā sociālā ziņā nevis kaut kādā materiālā – tātad vai nu mūsu sabiedrība nav pietiekoši atklāta vai viņiem pašiem pa to laiku, kamēr viņi bija tur, mainījās uzskati," norādīja Hazans.
Svarīga loma ir arī karjeras iespējām.
"Vēl ļoti būtiska lieta, ko atnes atpakaļ tie, kas atbrauc ar pieredzi ārpus Latvijas, ir citas gaidas pret darba devēju. Virsstundas neatmaksātas nerullē, nicīga vai bez cieņas attieksme nerullē," uzsvēra Latvijas Universitātes asociētā profesore, pētījuma vadītāja Baiba Bela.
Pērn Latvijā tika pieņemts speciāls Diasporas likums, lai veicinātu latviešu kultūras un valodas saglabāšanu emigrācijā un sagatavotu tiem atgriešanās apstākļus. Šajā nozīmē tiek darīts daudz. Starp visu pārējo tautieši vēlas, lai britu skolās būtu iespēja kārtot latviešu valodas eksāmenu.
"Kaut vai latviešu valodu kā svešvalodu, bet tas, lai ir kārtots eksāmens, tas ietilpst šajā izglītības programmā. Tas pēc tam palīdz jauniešiem, ja viņi atgriežas Latvijā, integrēties skolās vai iestāties augstskolās. Tas jau darbojas uz lielākām kopienām. Poļu kopienai ir iespēja daudzās skolās šādu eksāmenu likt, viņi ir daudzskaitlīgāki un ir to jau panākuši, tagad mums ir arī jāpanāk," skaidro ĀM parlamenta sekretāre Zanda Kalniņa-Lukaševica.
Ministrijā uzsver, ka diasporas saikne ar Latviju ir ļoti cieša – emigrējušie tautieši palīdz gan Latvijas zinātnei, gan ekonomikai. Katru mēnesi viņi sūta lielas summas radiniekiem, kuri palikuši Latvijā.