RĪGA, 13. aprīlis – Sputnik. Latvijas Krievu savienības līdere Tatjana Ždanoka 11. aprīlī Saeimas Prezidija sēdē prezentēja savu petīciju par pieminekļu cīnītājiem pret nacismu aizsardzību, kuru portālā manabalss.lv parakstīja vairāk nekā 22 tūkstoši cilvēku. Petīcija tika pieņemta izskatīšanai, tiek ziņots LKS oficiālajā lapā Facebook.
Tagad, saskaņā ar likumu, iniciatīva ir iesniegta Saeimas Mandātu, ētikas un petīciju komisijai. Tās izskatīšana notiks ne agrāk kā pēc divām nedēļām.
Tatjana Ždanoka savā uzrunā piedāvāja pirms petīcijas izskatīšanas atlikušajā laikā "prezentēt maksimāli vērienīgu argumentu mūsu cīņas ar ļaunumu, nezināšanu un nepateicību atbalstam". Jo vairāk būs parakstu – jo skaļāk skanēs to cilvēku balss, kam Uzvara pār nacismu nav tukša skaņa, norāda viņa.
Tā kā iniciatīva jau ir iesniegta Saeimā, tagad turpināt to parakstīt var arī nepilsoņi. "Nav svarīgi, kādā krāsā ir mūsu pases. Svarīgi ir tas, ka mēs visi esam gatavi nostāties dzīvā sienā pieminekļu uzvarētājiem aizsardzībai," saka Latvijas Krievu savienības līdere.
Atgādināsim, Ždanoka petīcijā aicina Saeimu izstrādāt likumu par pieminekļu un memoriālu aizsardzību un iekļaut tajā sadaļu par pieminekļu nacisma uzvarētājiem saglabāšanu. Kopumā, saskaņā ar Latvijas Krievu savienības datiem, valstī ir 338 padomju karavīru apbedījumu vietas, kurās atdus apmēram 170 tūkstoši karavīru, kas atbrīvoja Latviju no vācu fašistu iekarotājiem.
"Valsts aizsargājamo pieminekļu cīnītājiem pret nacismu saraksts ir jāietver likumā. Saraksta priekšgalā ir jābūt monumentam Latvijas un Rīgas atbrīvotājiem no nacistiskajiem iebrucējiem Uzvaras parkā Rīgā," teikts petīcijā.
Iepriekš Sputnik Latvija ziņoja, ka Saeimas izskatīšanā atrodas pēc jēgas pretēja petīcija – par pieminekļa Rīgas Atbrīvotājiem no vācu fašistu iekarotājiem nojaukšanu. Petīcija parādījās sabiedrības iniciatīvu portālā Manabalss.lv 2017. gada septembrī un nepieciešamos 10 tūkstošus parakstus izskatīšanai Saeimā savāca šī gada martā. Petīcijas autors ir Uģis Polis.
Petīcijas izskatīšanas Saeimas Mandātu, ētikas un petīciju komisijā sākās 2. aprīlī. Komisijas deputātu viedokļi sadalījās, un viņi vienojās nākošajā sēdē uzklausīt Ārlietu ministrijas, Kultūras ministrijas, Rīgas domes Pieminekļu padomes, Okupācijas muzeja un citu iestāžu viedokļus. Pēc tam deputāti izlems, vai iniciatīvai ir jādod starts.
Analoģiska petīcijas tika izskatīta 2016. gadā, piedāvājums tika noraidīts, jo pieminekli aizsargā 1994. gada līgums starp Latvijas un Krievijas valdībām, kā arī tas tiek attiecināts arī uz starpvalstu Līgumu par Latvijas teritorijā dzīvojošo Krievijas militāro pensionāru un viņu ģimenes locekļu sociālo aizsardzību, kur tiek minēts punkts par memoriālo būvju saglabāšanu.
Krievijā uzmanīgi seko līdzi notikumu attīstībai sakarā ar pieminekli. KF Sabiedriskās palātas locekle Jeļena Sutormina paziņoja, ka visās tuvākajās UNESCO un ANO sesijās rosinās jautājumu par padomju kara monumentu saglabāšanu Latvijā.