RĪGA, 12. aprīlis – Sputnik. Pazīstams Latvijas režisors Alvis Hermanis gatavojas doties uz Maskavu, lai tiktos ar PSRS bijušo prezidentu Mihailu Gorbačovu un apspriest materiālu priekš izrādes par viņu. Vīzu Krievijas melnajā sarakstā iekļautajam režisoram palīdzēja iegūt Maskavas Nāciju teātra mākslas vadītājs Jevgēņijs Mironovs, kurš pats personīgi uzrunāja Vladimiru Putinu. Par to intervijā žurnālam "Ir" pastāstīja pats Hermanis.
Pēc Hermaņa sacītā, pie izrādes par Gorbačovu viņš strādā jau gadu. Uzvedums būs savstarpējs Jaunā Rīgas teātra un Mironova vadītā Nāciju teātra projekts, kurš arī nospēlēs galveno lomu. Mihaila Gorbačova sievas – Raisas – lomā uzstāsies Čulpana Hamatova. Izrādes pirmizrāde tiek plānota nākamgad.
Pēc Hermaņa teiktā, gatavojoties izrādei viņš jau ir pāršķirstījis daudzus vācu materiālus par Gorbačovu un viņa vadības periodu PSRS, taču tagad bijušais Padomju Savienības prezidents vēlas tikties ar viņu klātienē, lai pastāstītu dažas detaļas.
Kā zināms, Hermanis ir iekļauts Krievijas melnajā sarakstā, un ieceļot valstī viņam ir aizliegt, bet Gorbačovam jau ir 88 gadi un veikt tālākus braucienus viņam ir grūti. Lai tikšanās tomēr notiktu, Jevgēņijs Mironovs, pēc Hermaņa sacītā, pats personīgi palūdzis Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam palīdzēt vīzas izsniegšanā. Valsts vadītājs, pēc Hermaņa sacītā, pakonsultējās ar FDD, nākošajā rītā atzvanīja Mironovam un pateica: "Tavs antipadomnieks drīkst atbraukt."
Atgādināsim, 2014. gadā, tieši pirms konkursa "Jaunais vilnis", kurš toreiz norisinājās Jūrmalā, Latvijas ĀM vadītājs Edgars Rinkēvičs paziņoja par personu iekļaušanu sarakstā, kuriem ir aizliegts iebraukt Latvijā. Tie bija trīs Krievijas izpildītāji – Oļegs Gazmanovs, Josifs Kobzons un Valērija. Atbildes kārtā Krievija aizliedza ieceļot trīs Latvijas pilsoņiem, tostarp Jaunā rīgas teātra režisoram Alvim Hermanim, šo informāciju presei apstiprināja ārpolitika iestādes preses sekretārs Kārlis Eihenbaums.
Hermanis, kurš uzstājās ar Maskavas politikas kritiku pēc Krimas atgriešanos Krievijas sastāvā, vēl pirms ieceļošanas aizlieguma KF atcēla Jaunā Rīgas teātra viesizrādes KF 2014. gadā, atteicās piedalīties Maskavas Lielā teātra uzvedumā un aicināja Latvijas kultūras personas boikotēt attiecības ar Maskavu.
Krima kļuva par Krievijas reģionu pēc 2014. gada martā pussalas teritorijā organizētā referenduma, kurā 96,77% Krimas Republikas vēlētāju un 95,6% Sevastopoles iedzīvotāju pauda atbalstu reģiona iekļaušanai KF sastāvā. Krimas iedzīvotāji demokrātiski, saskaņā ar starptautiskajām tiesībām un ANO Statūtiem nobalsoja par atgriešanos Krievijas sastāvā. Pēc Krievijas prezidenta Vladimira Putina sacītā, Krimas jautājums ir "slēgts neatgriezeniski".