RĪGA, 11. aprīlis – Sputnik. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) prezentēja jauno Latvijas pašvaldību karti, kura paredz to skaita samazinājumu no 119 līdz 35. Prezentācijas laikā ekonomists-ģeogrāfs Jānis Turlajs pastāstīja, kāpēc pašvaldību apvienošana ir neizbēgama, vēsta Dienas Bizness.
Viņš atzīmēja, ka Latvija jau ir zaudējusi jūtamu daļu iedzīvotāju – gan uz dzimstības samazināšanās rēķina, gan dēļ jauniešu, darbspējīgu cilvēku prombraukšanas uz ārzemēm – nereti kopā ar bērniem. Demogrāfijas negatīvās tendences novērst nav izdevies, līdz 2030. gadam prognozes ir bēdīgas – tikai Rīgas rajonā un atsevišķās Latvijas vietās gaidāms neliels iedzīvotāju skaita pieaugums.
"Pēdējo 25-30 gadu laikā bērnu skaits Latvijā kļuvis divas reizes mazāk, un tas nozīmē reproduktīvā vecuma jauniešu skaita samazinājumu. Kas, savukārt, ļauj izsecināt: depopulācija valstī turpināsies," pateica Turlajs.
Iedzīvotāju skaita samazināšanās dēļ jau 2030. gadā katram strādājošam Latvijas iedzīvotājam nāksies uzturēt pusotru reizi vairāk pensionāru, nekā tagad.
"Citiem vārdiem sakot, gatavojamies sudraba ekonomikai (ar to tiek domāta ekonomika, kura paredzēta 60+ vecuma kategorijas cilvēku vajadzībām)," saka eksperts.
Tāpat Turlajs paziņoja, ka pietiekami daudz Latvijas iedzīvotāju šodien nedzīvo tur, kur ir deklarēti, par to acīmredzami liecina enerģijas patēriņa rādītāji.
"Lielākoties Latvijas iedzīvotāji dzīvo Rīgā, Rīgas rajonā un attīstības centros, ārpus šīm teritorijām cilvēku aktivitāte ir ļoti zema. Apmēram 20% Latvijas iedzīvotāju nedzīvo tur, kur viņi ir deklarēti," pateica Turlajs.
Šāds nevienmērīgs iedzīvotāju blīvuma, iedzīvotāju skaita samazināšanās kopumā, reālas ekonomikas trūkums daudzās pašvaldībās liek aizdomāties par efektīvāku teritoriju izmantošanu, veikt pašvaldību apvienošanu, samazināt skolu skaitu un veikt citus optimizācijas pasākumus, paskaidroja Turlajs.
"No 119 pašvaldībām tikai nedaudzām ir reāla ekonomika, jo tur ir pietiekams iedzīvotāju skaits, par kuriem pašvaldības saņem ienākumu nodokli. Pārējās faktiski dzīvo mīnusos un var cerēt tikai uz izlīdzinājuma fondiem," norāda eksperts.
Pēc viņa sacītā, pustukšu skolu un ceļu tīklu uzturēšana, pa kuriem neviens nebrauc, apēd milzu līdzekļus.
"Es ieteiktu pašvaldībām atcerēties to, ka Eiropas nauda no izlīdzinājuma fonda tika dota iekustēšanai, nevis eksistēšanai, tāpēc prioritātē ir šī ražošanas izaugsme sabiedrības sektorā," noslēgumā sacīja viņš.
Iepriekš ministrs Juris Pūce paziņoja, ka reģionālā reforma ļaus nostiprināt reģionus, veicina uzņēmējdarbības aktivitātes izaugsmi, ietaupot budžeta līdzekļus. Tāpat viņš apsolīja samazināt deputātu vietu skaitu – no 1700 līdz 700. Vakardienas prezentācija ir tikai pirmais ieskats, kuram sekos ilgas diskusijas gan ar Latvijas Pašvaldību savienību, gan ar katru pašvaldību individuālā kārtībā.