RĪGA, 10. aprīlis – Sputnik. Latvijai neizdosies izveidot saliedētu sabiedrību, kamēr nacionālās identitātes jēdziens neiekļaus arī etnisko mazākumtautību vērtības. Krievu Latvijā nav migranti, un integrācijas koncepcija ir jāizstrādā, ņemot vērā valstij raksturīgo īpašo vēstures kontekstu, paziņoja Latvijas Radio 4 raidījumā "Atvērtais jautājums" socioloģijas doktors, Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūta vadošais pētnieks Vladislavs Volkovs.
Krievvalodīgie pakāpeniski integrējas Latvijas sabiedrībā, ja runājam tieši par lingvistisko integrāciju – viņi arvien labāk prot valsts valodu. Taču, ja runājam par integrāciju tās plašākajā nozīmē, kura paredz kopīgu vērtību izveido, Latvijā arī valsts programma to vairs neparedz.
Zinātnieks norāda, ka Latvijas nacionālo mazākumtautību integrācijas koncepcijā, kura tika izstrādāta 2000. gadu sākumā, tika teikts par vienotas nacionālas identitātes un kopīgu vērtību veidošanu. Taču koncepcijā, kura tika izstrādāta laika periodā no 2012. līdz 2018. gadam, jau ir vērā ņemamas pārmaiņas. Šajā dokumentā nācijas jēdziens tiek saistīts tikai ar latviešiem, savukārt nacionālās mazākumtautības pastāv atsevišķi. Ja paskatās uz Satversmes preambulu, arī tur nācijā ir iekļauti tikai latvieši, savukārt nacionālās mazākumtautības ir iekļautas jēdzienā "Latvijas tauta".
"Tātad iznāk, ja nācija – tie ir latvieši, nacionālā identitāte var būt tikai nācijas ietvaros, tāpēc faktiski, ja mēs runājam par to, ka integrācijai jāveido nacionālā identitāte, te pat, ja balstās uz Satversmes preambulu, tiek ieviestas noteiktas atšķirības. Faktiski mums nevar būt nacionālās identitātes, kura iekļautu etnisko mazākumtautību vērtības. Un tas jau patiešām ievērojami atšķiras pēc satura ar dokumentiem, kuri tika pieņemti 2000. gadu sākumā. Kaut gan tajā pašā Satversmē 114. pants saka, ka valsts aizsargā mazākumtautību tiesības saglabāt savu identitāti," pateica Volkovs.
Pēc viņa sacītā, kamēr Latvijā netiks rasts konsenss – sabiedrības un politikas līmenī – ka nacionālā identitāte – tā nav tikai latviešu identitāte, bet tostarp arī etnisko mazākumtautību identitāte, izveidot saliedētu sabiedrību nebūs iespējams.
Kā norāda Volkovs, krievi Latvijā nav migranti, tāpēc gan piegājienam, gan viņu integrācijai Latvijas sabiedrībā jābūt īpašai.
"Krievvalodīgie (Latvijā – red.) nevar sevi izskatīt, kā, piemēram, migrantus Rietumos. (…) Krievi un citas etniskās mazākumtautības dzīvoja šeit vēl pirms Latvijas valsts tapšanas un izveidošanas. Tāpēc arī integrācijas modelim jābūt citam. (…) Ja tiek izskatītas tikai un vienīgi rietumu integrācijas koncepcijas – piemēram, tas pats Vils Kimlika, ļoti pazīstam kanādiešu speciālists – viņš atklāti runā par to, ka integrācijas koncepcija faktiski tiešā veidā ir paredzēta migrantiem, taču nekādā gadījumā ne tradicionālajām nacionālajām mazākumtautībām. Tas ir tieši migrantu diskurss. Pielīdzināt etniskās mazākumtautības citām migrantu grupām Latvijas apstākļos ir nepareizi," pateica Volkovs.
Zinātnieks norāda, ka Latvija tapa kā valsts, kur pilsoņu sabiedrība jau bija diversificēta, tā bija iedalīta.
"Etniskā daudzveidība bija fakts. Turklāt, nevis kaut kādā individuālā līmenī, bet bija patiešām ļoti lielas kopienas, tieši pilsētās. Pirms Pirmā pasaules kara Rīgā latviešu iedzīvotāji sastādīja mazāk nekā pusi. Galvenie kultūras un rūpniecības centri bija daudznacionāli. Tāpēc integrācijas koncepcija ir jāizskata no zinātnes viedokļa un Latvijai raksturīgā īpašā vēstures kontekstā. Jāatturas no Rietumeiropas valstu migrantu integrācijas pieredzes," uzskata Volkovs.