RĪGA, 4. aprīlis – Sputnik. Krievijas ĀM vadītājs Sergejs Lavrovs kritizēja Baltijas valstu varasiestāžu divkosīgo attieksmi attiecībā pret krievvalodīgajiem – 1991. gadā viņiem bija tiesības piedalīties referendumos par neatkarības atjaunošanu, un viņu balsis skaitījās, bet tagad daudzi no viņiem nevar piedalīties vēlēšanās.
Sergejs Lavrovs intervijā avīzei "MK", kuras pilno tekstu sniedz ĀM mājaslapa, norādīja, ka krievvalodīgie iedzīvotāji gan Latvijā, gan Igaunijā vēlas justies pilnvērtīgi pilsoņi, taču šodien tie, kas nav izgājuši naturalizācijas procesu un palikuši ar nepilsoņa pasi, ir ierobežoti savās tiesībās. Ja Igaunijā nepilsoņi drīkst piedalīties kaut vai pašvaldību vēlēšanās, Latvijā arī tas ir aizliegts. Taču 1991. gadā, kad šajās valstīs tika rīkotas aptaujas par neatkarību, viņu balsis tika ņemtas vērā.
"Kad Igaunijā un Latvijā mūsu līdztautiešiem atņem balsstiesības, tad tas ir negodīgi, jo, kad tika rīkoti referendumi par neatkarību, viņu balsis skaitīja. Un viņi absolūtā vairākumā balsoja "par", tātad viņi vēlējās un vēlas būt lojāli savu valstu pilsoņi. Šajā ceļā ir neliels progress, taču acīmredzami nepietiekams," pateica Lavrovs.
Atgādināsim, ka 1991. gada 3. martā Latvijā un Igaunijā tika rīkotas aptaujas par neatkarību.
Latvijā tika uzdots jautājums: "Vai jūs esat par demokrātisku un neatkarīgu Latviju?". Igaunijā: "Vai jūs esat par Igaunijas Republikas neatkarības un nacionālās suverenitātes atjaunošanu?". Atbildēt varēja tikai pozitīvi vai negatīvi.
Tautas balsojumā Latvijā piedalījās 1 666 128 Latvijas iedzīvotāji (87,56%), kuriem bija balsstiesības, no kuriem 1 227 562 (73,68%) nobalsoja "par" un 411 374 (24,69%) bija pret. Balsstiesības tika piešķirtas visām personām, kuras bija sasniegušas 18 gadu vecumu un kuru pasē bija norāde par pastāvīgu dzīvesvietu Latvijas Republikas administratīvi-teritoriālajā vienībā.
Igaunijā referendumā piedalījās 82,9% vēlētāju. Neatkarības pasludināšanu atbalstīja 78,4% vēlētāju. Atšķirībā no esošās situācijas, vēlēšanu tiesības toreiz nebija saistītas ar pilsonību un dalībai plebiscītā tika pielaisti visi pilngadīgie Igaunijas iedzīvotāji. Izņēmumu sastādīja tikai garīgi slimi cilvēki, cilvēki, kuri izcieš cietumsodu un padomju militārpersonas, kuras atradās valsts teritorijā.
Nepilsoņi ir pastāvīgi Latvijas iedzīvotāji, kuri ieradušies republikā padomju laikos. Tiem ir virkne tiesību ierobežojumu, tostarp viņi nevar piedalīties vēlēšanās. Igaunijā kopš 2016. gada pilsonība tiek piešķirta visiem tur dzimušajiem nepilsoņu bērniem, Latvijā, lai iegūtu pilsonību jaundzimušajam bērnam, vecākiem-nepilsoņiem jāiesniedz iesniegums ar attiecīgu lūgumu.
Lietuvā, pateicoties pirms ceturtdaļgadsimta pieņemtajam "nulles" pilsonības variantam, jēdziens "nepilsonis" neeksistē.