RĪGA, 3. aprīlis – Sputnik. Opozīcija un daži KPV LV deputāti iesnieguši Saeimā prasību par Latvijas premjerministra Krišjāņa Kariņa demisiju sakarā ar solījuma likvidēt elektroenerģijas obligātā iepirkuma komponenti (OIK) līdz šī gada 31. martam neizpildīšanu.
Pieteikuma ekrānbildi savā Facebook lapā publicēja deputāts Aldis Gobzems. Tekstā teikts: "Pamatojoties uz Saeimas kārtības ruļļa 29. pantu, lūdzam minētajā pantā noteiktajā kārtībā iekļaut Saeimas 2019. gada 11. aprīļa sēdes darba kārtībā lēmuma projektu "Par neuzticības izteikšanu Ministru prezidentam Artūram Krišjānim Kariņam"."
Pēc Gobzema sacītā, valdībai un to vadošajam premjeram jāpilda Saeimas dotie uzdevumi.
"Un laicīgi. Nevis kaut kad tad, kad ienāks prātā. Tiesiskā vastī parlamenta lēmumus izpilda, nevis ignorē. Tāpēc premjera Kariņa demisijas pieprasījums," - paziņoja Gobzems.
Dokumentu parakstīja no KPV LV izslēgtais Aldis Gobzems, KPV LV "iekšējie opozicionāri" Karina Sprūde un Linda Liepiņa, Uldis Augulis no Zaļo un zemnieku savienības, "Saskaņas" deputāti Boriss Cilevičs, Nikolajs Kabanovs, Valērijs Agešins, Vjačeslavs Dombrovskis, Ivans Ribakovs, Artūrs Rubiks un bez partijas Jūlija Stepaņenko.
Atgādināsim, Saeima iepriekš uzdeva Ekonomikas ministrijai izvērtēt OIK atcelšanas iespēju jau no šī gada 31. marta. Ziņojums tika prezentēts marta beigās, tajā teikts, ka strauja OIK atcelšana var novest pie negatīvām sekām Latvijas ekonomikai.
Tostarp pastāv risks saskarties ar prasībām par investīciju aizsardzību. Tāpat līdz ar OIK atcelšanu no 31. marta daudzi uzņēmumi, kuri iepriekš saņēmuši atbalstu, kļūtu maksātnespējīgi, un darbu zaudētu vismaz 1500 cilvēku. Zaudējumi nesaņemto nodokļu veidā 2019. gadā sastādītu apmēram 36 miljonus eiro.
Atceļot OIK 31. martā, Latvija nesasniegtu Eiropas Savienības uzstādītos mērķus atjaunojamās enerģijas jomā – 2020. gadā no atjaunojamiem resursiem jābūt ražotiem 40% bruto patērējamās elektroenerģijas. Ja šo mērķi nesasniedz, pret Latviju var tikt iesniegta prasība ES tiesā, kas novedīs pie finanšu sankcijām, teikts ziņojumā.
Pēc ziņojuma izskatīšanas Latvijas premjerministrs Krišjānis Kariņš atzina, ka OIK netiks atcelts šī gada 31. martā, taču kad tas tiks izdarīts, viņš neuzdrīkstējās prognozēt. Kariņš uzdeva Ekonomikas ministrijai līdz 31. maijam sagatavot piedāvājumus "zaļās" enerģijas ražošanas atbalstam, pēc to izskatīšanas tiks izstrādāti attiecīgi normatīvo aktu grozījumi.