Kapitālremonts: kā Latvija apkaros naudas atmazgāšanu

Premjerministrs Krišjānis Kariņš pastāstīja par gaidāmajām likumdošanas izmaiņām finanšu nozarē.
Sputnik

RĪGA, 26. marts – Sputnik. Finanšu un kapitāla tirgus komisijai (FKTK) turpmāk būs jāuzrauga, kā bankas tiek galā ar naudas atmazgāšanas riskiem, paziņoja ministru prezidents Krišjānis Kariņš pēc koalīcijas sēdes, vēsta Rus.tv.net.

Attiecīgas izmaiņas tiks ieviestas likumdošanā sakarā ar tā dēvēto finanšu sektora kapitālremontu.

Premjerministra piedāvātā kontroles reforma finanšu sektorā satur četrus virzienus:

- FKTK lomas pastiprināšana, kurai tiks dots tiešs uzdevums apkarot finanšu noziegumus;

- FKTK pārvaldes modeļa uzlabošana, lai nodrošinātu šīs iestādes neatkarību;

- Kredītiestāžu likuma grozījumu veikšana, lai izslēgtu no finanšu sistēmas bankas, kuras nodarbojas ar naudas atmazgāšanu;

- Prokuratūra un tiesas sīku noziegumu vietā lielāku uzmanību veltīs lietām par finanšu mahinācijām lielos apmēros.

Finanšu ministram Jānim Reiram uzdots izstrādāt Kredītiestāžu likuma grozījumus, lai noteiktu skaidras juridiskas robežas gadījumiem, kad kredītiestāžu darbība tiek pārtraukta sakarā ar naudas atmazgāšanas apkarošanas normu pārkāpumiem, kā arī FKTK pienākumus un tiesības šādos gadījumos.

Par 10 miljardiem mazāk: beidzas "tīrīšana" Latvijas banku sektorā

Tieslietu un iekšlietu ministriem uzdots izstrādāt Kriminālprocesuālā likuma grozījumus, kuri paplašina legālas prezumpcijas principa piemērošanu attiecībā uz naudas atmazgāšanu un terorisma finansēšanu.

Kariņš uzsvēra, ka, īstenojot Eiropas Padomes Naudas atmazgāšanas apkarošanas pasākumu izvērtēšanas komitejas Moneyval ekspertu rekomendācijas, Latvija spers "soli uz priekšu".

"Mūsu mērķis ir izveidot vienu no spēcīgākajām un labākajām finanšu sistēmām Eiropā," - uzsvēra premjers.