RĪGA, 23. marts — Sputnik. Krievijas Aizsardzības ministrijas Centrālais arhīvs anulējis slepenības statusu daļai dokumentu, kuri skar nacistu kolaboracionistu noziedzīgo darbību Lielā Tēvijas kara gados Igaunijas teritorijā, vēsta Sputnik Igaunija, atsaucoties uz izdevumu "Zvezda".
Atslepenotie materiāli liecina, ka jau 1941. gada 22. jūnijā, dienā, kad hitleriskā Vācija uzbruka PSRS, igauņu politiķis Helmārs Johanness Māe nosūtīja vēstuli fīrera padomniekam ārpolitikas jautājumos Ribentropam, kurā lūdza atjaunot Igaunijas diplomātiskās attiecības ar reihu, kā arī atbrīvot sagūstītos igauņu tautības sarkanarmiešus. Kad fašisti okupēja Igaunijas PSR, Māe ieguva Igaunijas administrācijas vadītāja posteni Ostlandes reihskomisariāta sastāvā.
Krievijas Aizsardzības ministrijas Centrālais arhīva dokumentos ir informācija par 25 koncentrācijas nometnēm, kuru gūstekņus igauņu zemnieki ar hitleriešu piekrišanu izmantoja kā darba spēku savās saimniecībās.
Atslepenotie dokumenti liecina, ka iepriekšminētā Māes vietvaldības laikā Igaunijā noslepkavoti vairāk nekā 120 tūkstoši cilvēku – 64 tūkstoši padomju karagūstekņu un 61 tūkstotis civiliedzīvotāju.
Iepriekš vēstīts, ka pēc valstiskās neatkarības pasludināšanas 1991. gadā Igaunijas valdība sāka darbu ar mērķi izkropļot Otrā pasaules kara vēsturi un attaisnot nacionālos kadrus, kuri karoja hitleriskās armijas rindās. Ar Tallinas klusu piekrišanu Igaunijā ik gadus notiek padzīvojušo esesiešu un viņu sekotāju salidojumi, tiek izdoti žurnāli, kuru lapās nacistu līdzskrējēji aprakstīti kā "brīvības cīnītāji".
Krievijas Ārlietu ministrija jau vairākkārt nosodījusi nacistu līdzskrējēju glorifikāciju un paudusi nožēlu par to, ka tamlīdzīgi pasākumi norit Eiropas Savienības dalībvalstī.