RĪGA, 19. marts — Sputnik. Pagājušajā nedēļā Parīzē starptautiskā arbitrāžas tiesa ir pabeigusi sūdzības izskatīšanu pret Latviju, raksta Skaties.lv.
Lēmums vēl nav pasludināts, taču kompensācijas summa, ko prasītāji pieprasa par investīciju līguma pārkāpšanu, ir iespaidīga – norvēģu avoti ziņo, ka no Latvijas var piedzīt 65 miljonus eiro.
Norvēģu investori grasījās uzbūvēt biznesa kompleksu pie lidostas Rīga, bet šie plāni netika īstenoti.
Neveiksmē uzņēmēji vaino Latvijas pusi, kas mainījusi attīstības plānus. Taču Transporta ministrija, kam pieder lidosta, uzskata, ka nevar uzņemties atbildību par kapitālsabiedrības pieņemtajām saistībām un pārāk ambiciozu biznesa projektu.
Vēl būdams vicepremjers Eināra Repšes valdībā Ainārs Šlesers paziņoja par lidostas attīstības prioritāti. Šīs ambīcijas tikai pieauga, kad Šlesers 2004. gadā ieņēma transporta ministra amatu.
Politiķis paziņoja, ka Rīgai jākļūst par nozīmīgu gaisa satiksmes centru Eiropas līmenī, ka desmit gadu laikā jāsasniedz desmit miljoni pasažieru gadā, un tas prasīja termināļa paplašināšanu. Ar ekskluzīviem līgumiem Šlesers atveda uz Rīgu vairākas budžeta aviokompānijas, un pasažieru skaits patiešām palielinājās.
Tolaik, kad lidostai tika solīta grandioza attīstība, Rīgā ar savu piedāvājumu ieradās norvēģu investori. Viņi apsolīja uzbūvēt viesnīcas, konferenču zāles, biroju ēkas un autostāvvietas. Lidostas vadībai iepatikās biznesa centra būvniecības plāns, un tā iznomāja daļu savas teritorijas uz 25 gadiem ar pagarinājuma tiesībām.
Starptautiskā konkursa uzvarētājs Staur Eiendom un diviem norvēģu uzņēmumiem piederošā SIA Rixport ar biroju ēkas celšanu uzsākuši projekta realizāciju, paplašinātā termināļa priekšā tika ieplānots uzbūvēt viesnīcu ar daudzstāvu stāvvietu. Kopējais investīciju apjoms biznesa centra pirmās kārtas celtniecībai tika vērtēts 430 miljonu eiro apmērā.
Un tad sākās neplānotas pārmaiņas. Rixport nācās nodot lidostai vienu no četriem nomātajiem gabaliem, jo tas bija nepieciešams termināļa infrastruktūras izvietošanai. Otrajā zemes gabalā Rixport piederošais uzņēmums, sāka būvēt biroju ēku, bet drīz bankrotēja. Bankrota procedūras laikā ēku izpirka cits meitas uzņēmums, un objekts līdz šim stāv nepabeigts netālu no lidostas.
Tika uzbūvēts pievedceļš, un pēc tam investīcijas apstājās. Ekonomika bija dziļā krīzē. Norvēģu investori un lidosta meklēja risinājumu, bet sarunas noritēja bez rezultāta, un Rixport īpašnieki iesniedza prasību pret lidostu Latvijas tiesā.
Divas tiesu instances pieņēma lēmumu par labu lidostai. Negaidot Augstākās tiesas lēmumu, Rixport īpašnieki vērsās starptautiskajā arbitrāžas tiesā. Šoreiz atbildētāja ir Latvija.
"Pārkāpums ir investīciju līguma nepildīšana, kas ir investoru ieguldīto līdzekļu tāda kā piesavināšanās, angliski “creeping expropriation”.Tas ir pamats. Cita pamata nav,"- pastāstīja zvērināta advokāte Agnese Medne, Rixport pārstāve.
Pēc investoru domām, bizness ir izgāzies lidostas attīstības plānu pastāvīgu izmaiņu dēļ – un tā ir valsts atbildība. Rixport atsaucas uz Aigara Kalvīša valdības laika rīkojumu par Satiksmes ministrijas darbības stratēģiju, kuras viens no mērķiem bija pabeigt lidostas biznesa parka celtniecību līdz 2010. gadam. Investori nevarēja plānot turpmāko teritorijas attīstību 23 hektāru platībā, kamēr Mārupes novada būvvalde nav izstrādājusi jaunu detālplānojumu.
"Galvenais traucēklis bija attīstības plānu maiņa. Plāni, ko nosprauž Latvijas valsts, galvenokārt, Satiksmes ministrijas personā, kas mainījās vai katru gadu vai dažkārt pat vairākas reizes gadā. Nekustamā īpašuma attīstīšanā vieta ir vissvarīgākā un, ja kāds sola vislabāko vietu un to nepilda, tad tas ir saistību pārkāpums," - norādīja Medne.
Šīm viedoklim nepiekrīt Satiksmes ministrijas valsts sekretāra vietniece Džineta Innusa Viņa uzskata, ka problēmas ar plānošanu varētu rasties divu iemeslu dēļ: vai nu projekts bija sagatavots ar nepietiekamiem biznesa aprēķiniem, vai arī bija vēlme izdarīt izmaiņas detālplānojumā, kas projektu mainītu.
Investors pieprasa atlīdzināt zaudējumus un negūto peļņu no neīstenotā biznesa parka Rīgā. Norvēģijas reģionālais izdevums Adresseavisen raksta, ka investori lūdz piedzīt no Latvijas 65 miljonus eiro. Portālā, kas veltīts investīciju politikai, tiek minēts cits skaitlis – 26 miljoni.
"Konkrētu ciparu es nedrīkstu izpaust, bet tie ir zaudējumi, kurus investors sagaida, ka būs iespējams piedzīt no Latvijas valsts starptautiskas šķīrējtiesas ceļā," - uzsvēra Medne.
Rixport pārstāvji centās atrisināt jautājumu ar lidostas vadību un pieprasīja kompensāciju. Pēc žurnālistu ziņām 2013. gadā sarunās piedalījās arī advokāts Aldis Gobzems.
"Zinot, kāda ir dažu investoru prakse citās valstīs, es varu minēt, ka tas ir veids, kā motivēt valsti izlīgt un likt valstij samaksāt kaut kādu atkāpšanās summu. Mainoties politiskajai situācijai, varbūt kāds varētu cerēt, ka šāds izlīgums kļūst ticams," - norāda zvērināts advokāts Uģis Zeltiņš, kas pārstāv lidostu Rīga.
Lēmums nevienoties ar investoriem, bet doties uz tiesu, tika pieņemts Māra Kučinska valdības laikā.
Starptautiskajā arbitrāžā Satiksmes ministriju pārstāv firma Lalive – starptautisks advokātu birojs no Šveices.
Toreizējais satiksmes ministrs, bet tagad Saeimas deputāts Uldis Augulis uzskata norvēģu investoru prasību par pilnīgi nepamatotu.
"Ja uzņēmējs neko neizdara, mēģina izspiest naudu, neļauj attīstīties arī lidostai, es domāju, nav nekādu izredžu viņiem šajā tiesvedībā vinnēt," - uzskata Augulis.
Kādreiz prasītājs jau uzvarējis starptautiskajā arbitrāžā saistībā ar Šlesera laikā noslēgto līgumu. Tas bija Ryanair.
Lēmums par norvēģu investoru sūdzību gaidāms pusgada laikā. Nomas līgumi, kas noslēgti ar Rixport, vairs nav spēkā.
Lidosta atturējās no kaut kādiem komentāriem par to, ko plāno darīt ar atbrīvotajiem zemes gabaliem. Iepriekš lidostas valdes priekšsēdētāja Ilona Līce vienā no intervijām paziņoja, ka uz kļūdām ir jāmācās, un tik lielu teritoriju noteikti vairs nav jānodod viena attīstītāja rokās, kā iepriekš.