RĪGA, 15. marts — Sputnik. Piena ražotāji Latvijā pēc Krievijas embargo noteikšanas atraduši citus pircējus, tomēr lielā un slēgtā tirgus tuvums joprojām ietekmē, atzina Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomes (LOSP) valdes loceklis un LOSP Piena grupas vadītājs Guntis Gūtmanis, vēsta Dienas Bizness.
"Pašlaik mēs jau esam sasnieguši tādu eksporta apjomu, kāds bija pirms embargo. Taču, kamēr vien embargo pastāvēs, blakus būs milzīgs tirgus, kurā mēs nevaram pārdot savu produkciju. Tādā ziņā ietekme ir un būs, bet principā mēs šo tirgu esam aizvietojuši," – sprieda Gūtmanis intervijā aģentūrai LETA.
Piena nozari Latvijā var ietekmēt arī Lielbritānijas izstāšanās no Eiropas Savienības, taču pagaidām nav skaidrs, taču pagaidām nav skaidrs, ar kādiem noteikumiem notiks Brexit.
"Eiropā visi tirgi ir saistīti. Ja vācieši vairs netirgos britiem, tad meklēs citus noieta tirgus vai atstās produkciju savā tirgū, no kura savukārt izspiedīs mūs, jo mēs neesam vietējie. Tomēr pagaidām es nepaļaujos ne uz vienu prognozi, jo tās visas pašlaik ir ar pirkstu mākoņos rakstītas," - viņš atklāja.
Vaicāts par Latvijas lauksaimnieku darba principiem, Gūtmanis atzīmēja, ka attīstās kooperācija, taču zemnieki vēl joprojām nevēlas noslēgt ilgtermiņa līgumus ar piena iepircējiem.
"Paši pārstrādātāji saka, ka mūsu zemniekiem patīk spēlēt kā kazino. Ja ir augsta cena, tad var nopelnīt un meklēt nākamo, kuram atkal var pārdot par augstāku cenu. Taču, kad cena krītas, esam zaudētāji, jo nav ilgtermiņa līguma," – konstatēja Gūtmanis.
Pēc viņa domām, patlaban kooperatīvu skaits piena nozarē patlaban par ir pārāk liels.
"No loģistikas viedokļa būtu efektīvāk, ja piena kooperatīvu būtu mazāk, katrā reģionā viens, ne tā, kā tagad, kad uz viena lauku ceļa ir piecas saimniecības un brauc piecas dažādas piena mašīnas," – teica Gūtmanis.
2014. gada augustā Krievijas prezidents Vladimirs Putins parakstīja dekrētu, kas aizliedza vairāku lauksaimniecības produktu, izejvielu un pārtikas produktu importu Krievijā no ES valstīm, ASV, Kanādas, Austrālijas un Norvēģijas, kas agrāk ieviesa pret Krieviju vērstās sankcijas.
Tika aizliegts gaļas, desu, zivju un jūras produktu, dārzeņu, augļu, piena produkcijas imports. Rietumvalstu sankcijām saglabājoties, arī Krievija pagarināja atbildes pasākumus. Patlaban embargo noteikts līdz 2019. gada beigām.
Jau 2015. gadā Latvijas uzņēmumu eksports salīdzinājumā ar pirmssankciju periodu samazinājās par 24%. Visvairāk cieta pārtikas produktu ražotāji. Daži neizturēja konkurenci un tirgu pameta.
Ziņots, ka piena ražotāji Latvijā ar cerībām vēro Ķīnas tirgu. Piemēram, uzņēmums Food Union 2016. gadā informēja, ka plāno uzcelt tur fabriku. Tāpat sākts piena produktu eksports uz Turciju, Japānu, Gruziju, Kirgīziju, Honkongu un Singapūru.