Igaunijas Drošības policija: Krievija apdraud valsti no rietumiem

Igaunijas Drošības policijas vadītājs pastāstīja, ka Krievija "apdraud" Igauniju no citas puses.
Sputnik

RĪGA, 13.marts — Sputnik. Igaunijas Drošības policijas (KaPo) ģenerāldirektors Arnolds Sīnisalu paziņoja, ka Krievijas taktika mainījusies ar mērķi "ietekmēt" politiskos procesus valstī, informē Sputnik Igaunija. Pēc viņa domām, tagad "Krievijas draudu" Igaunijai tuvojas no rietumiem.

Savus slēdzienus Sīnisalu atklājis pārraidē Otse uudistemajast. Viņš pauda, ka "vēlēšanas Igaunijā, neapšaubāmi, Krievijai ir nozīmīgas", tomēr aizvadītajās parlamenta vēlēšanās tieši Maskavas "iejaukšanās" mēģinājumi nav fiksēti. Tiesa, Sīnisalu uzskata, ka tas nenozīmē "Krievijas draudu" atkāpšanos pagātnē.

"Tomēr šķiet, ka Krievija ir pārvietojusi ietekmes "smaguma centru" uz Ameriku un Rietumeiropu, lai tādējādi ietekmētu mūs, jo tieša ietekme rezultātus nav devusi," – piezīmēja KaPo vadītājs.

Komentējot jaunās valdības formēšanu ar KaPo ikgadējā pārskata figurantiem Janu Tomu un Mihailu Kilvartu, drošības dienesta vadītājs neiedziļinājās diskusijā.

"Ministrs ir un paliek ministrs. Protams, šeit ir zināmi subjektīvi momenti, taču nākotni tie neietekmē," – teica KaPo ģenerāldirektors.

Rezidenta liktenis: kā "veiksmīgas integrācijas piemērs" Igaunijā kļuvis par "spiegu"

3. martā Igaunijā noslēdzās Igaunijas parlamenta vēlēšanas. Iepriekš vairāku politisko spēku pārstāvji pauda bažas par to, ka Krievija varētu "ietekmēt" balsošanas rezultātus ar informācijas kampaņu palīdzību. Maskavas "iejaukšanās draudi" tika apspriesti arī Igaunijas parlamenta Ārlietu komisijas sēdē.

Komisijas priekšsēdētājs marko Mihkelsons paziņoja, ka "runa ir ne tikai par tiešu iejaukšanos vēlēšanās, bet arī par mēģinājumiem ietekmēt "brīvu sabiedrību no ārienes propagandas un dezinformācijas ceļā".

Savukārt komisijas priekšsēdētāja vietniece Keita Pentusa-Rozimannusa ierosināja mainīt likumdošanu tā, lai vietējos medijus nebūtu iespējams iesaistīt vērienīgā dezinformācijas kampaņā. Viņa ieteica radīt starptautisko informācijas biroju Krievijas "dezinformācijas" meklēšanai.

No kurienes vējš pūš

Zināms, ka fantāzijas par "Krievijas iejaukšanos" vēlēšanās izpelnījās plašu popularitāti rietumvalstīs, kad ASV pie varas nāca republikānis Donalds Tramps.

Demokrāti tūlīt pēc sakāves sāka pārmest Trampam sakarus ar Krieviju, bet Maskavai – "iejaukšanos".

Savukārt Krievijas valdība vairākkārt norādījusi, ka kampaņas iniciatori nav varējuši uzrādīt nekādus faktus, kas apstiprinātu apsūdzības. Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs uzsvēra, ka Maskava nav iejaukusies vēlēšanās un nav varējusi to veikt. Krievijas prezidenta preses sekretārs Dmitrijs Peskovs konstatēja, ka visi paziņojumi par iejaukšanos ir absolūti nepamatoti.