RĪGA, 13. marts — Sputnik. Igaunijas ārējās izlūkošanas dienests vēl joprojām uzskata Krieviju par vienīgo valsti, kas var apdraudēt Igaunijas un citu Baltijas valstu neatkarību un teritoriālo vienotību.
"Vienīgos nopietnos draudus mūsu reģiona drošībai, ieskaitot Igaunijas un citu ar Baltijas jūru robežojošos valstu pastāvēšanu un suverenitāti nes Krievija," – teikts Igaunijas Ārējās izlūkošanas departamenta ikgadējā pārskatā.
Izlūkdienesta rīcībā esošie dati liecina, ka 2018. gadā Krievija turpinājusi militārā spēka paplašināšanu pie savām rietumu robežām, formējot jaunas manevrētspējīgas vienības pie Ukrainas, Gruzijas un Igaunijas robežām.
Pie tam izlūkdienests uzskata, ka Maskava varētu pacensties ietekmēt Eiropas Parlamenta vēlēšanas maija beigās. "Visdrīzāk, Kremlis iejaukties Eiropas Parlamenta vēlēšanās, cenšoties iegūt pēc iespējas vairāk vietu, ko kontrolētu Krievijai draudzīgi vai eiroskeptiski noskaņoti politiskie spēki parlamentā," – vēsta pārskata autori.
Pret Krieviju vērstas apsūdzības par iejaukšanos vēlēšanās periodiski izskan ASV un vairākās Eiropas valstīs, pie tam nekad nav sniegti pierādījumi, kas apstiprinātu iejaukšanos. Krievija apsūdzības noliedz. KF prezidenta preses sekretārs Dmitrijs Peskovs norāda, ka tie ir "absolūti nepamatoti". Valsts ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs jau vairākkārt ir atgādinājis, ka nav nekādu faktu, kas apliecinātu Krievijas iejaukšanos vēlēšanās ASV, Francijā un Vācijā.
Vakar Eiropas Parlaments pieņēma rezolūciju par ES un KF politiskajām attiecībām, kurā ieteikts apturēt projektu "Ziemeļu straume 2", paredzēt individuālo sankciju paplašināšanas iespēju, ierobežot Krievijas piekļuvi finansēm un tehnoloģijām, kā arī neuzskatīt Maskavu par stratēģisko partneri. Rezolūciju atbalstīja 402 deputāti, pret to balsoja 163 politiķi, 89 – atturējās. Dokumentu izskatīšanai iesniedza deputāte no Latvijas Sandra Kalniete.
Deputāti, kuri balsoja pret rezolūciju, nosauca to par kļūdu. Piemēram, deputāts no Bulgārijas Momčils Nekovs paziņoja, ka Krievija ir stratēģiski nozīmīga valsts lielākajai daļai Eiropas.
"Es uzskatu, ka mēs pieļaujam stratēģisku kļūdu," – teica Nekovs, komentējot balsojuma rezultātu. Viņš atzīmēja, ka vienā no punktiem ieteikts nosodīt Krievijas dalību "Skripaļa lietā", kas nav pierādīta. "Kolēģi, kuri atbalsījuši šo tekstu, šķiet, ir labāk informēti nekā specdienesti," – viņš teica.
EP rezolūcijai nav ne juridiska spēka, ne politiska svara, atgādināja Krievijas Federācijas padomes Starptautisko lietu komitejas priekšsēdētāja vietnieks Vladimirs Džabarovs.
"Eiropas Parlamentam nav pilnvaru un iespēju jebkādi ietekmēt procesus ekonomikā un politikā. Viņu lēmumiem nav juridiska svara," – paskaidroja politiķis.
Viņš pauda viedo, ka vecais deputātu sastāvs pirms šīgada vēlēšanām nolēmis "skaļi aizcirst durvis". Senators pauda nožēlu par to, ka Eiropas Parlamentā valda rusofobs noskaņojums.