RĪGA, 10. marts – Sputnik. Latvijas Romas Katoļu Baznīcas arhibīskaps Zbigņevs Stankevičs jautājumā par atkal ierosināto pieminekļa Rīgas Atbrīvotājiem nojaukšanu paziņoja, ka piemineklim jāliek miers kaut vai līdz brīdim, kamēr nenomainīsies karojušo un ar tiem sevi identificējošo paaudze.
Iknedēļas Latvijas politisko notikumu pārskatā Sputnik Latvija publicists un sabiedriskais aktīvists Vladimirs Lindermans apsprieda ar žurnālistu Mihailu Gubinu, vai patiešām iespējama Uzvaras pieminekļa nojaukšana un kāpēc to nevar izdarīt jau tagad.
Tāpat Lindermans apsprieda aktuālus jautājumus par Eiropas Parlamenta vēlēšanām, kriminālprocesu pret Latvijas Krievu savienības līderi Tatjanu Ždanoku, gaidāmo 16. martu un nacistiskā noziedznieka Herberta Cukura attaisnošanu.
Pagaidīs, kamēr krievi aizbrauks
Pēc Lindermana domām, tuvākajā laikā piemineklim Rīgas Atbrīvotājiem nekas nedraud, jo to aizsargā Krievijas un Latvijas starpvalstu vienošanās un anulēt to pagaidām neizdosies.
Taču pat latviešu nacionālisti dalās divās nometnēs. Viņu vidū daudzi uzskata, ka jārīkojas nekavējoties, bet citi ir gatavi pagaidīt. Stankevičs pieder pie otrā tipa.
"Šiem cilvēkiem nedrīkst uzticēties. Viņi saprot: ja tagad kaut ko izdarīs ar pieminekli, var rasties daudz nopietnāka situācija nekā savulaik Igaunijā. Tāpēc viņi uzskata, ka ir jāpagaida, kamēr daļa krievu aizbrauks, aizbrauks dumpīgie jaunieši. Kāds asimilēsies, kādu pāraudzinās. Un tad redzēs," – paskaidroja Lindermans.
Šajā pašā kontekstā var izskatīt arī SS hauptšturmfīrera Herberta Cukura reabilitāciju. Saeimas deputāts Nikolajs Kabanovs iepriekš nosūtīja vēstuli Latvijas ģenerālprokuroram Ērikam Kalnmeieram ar jautājumu par to, vai tiešām Latvija oficiāli reabilitējusi Cukuru.
Lindermans domā, ka Kabanovs uzdevis jautājumu ģenerālprokuroram pēc diskusijas sociālajos tīklos ar publicistu – tās ietvaros Lindermans nosauca SS hauptšturmfīrera reabilitāciju Latvijā par juridiski notikušu faktu.
Publicists paskaidroja, ka krimināllietu var slēgt uz reabilitējoša un nereabilitējoša pamata. Taču Cukura gadījumā prokurors sacīja, ka nozieguma sastāva nav – tas ir reabilitējošs pamats, un līdz ar to juridiskajā nozīmē Cukurs ir reabilitēts, jeb attaisnots.
Tas nozīmē, ka Cukura pēcteči var pieprasīt kompensācijas un pat izvirzīt pretenzijas Izraēlai par radinieka noslepkavošanu. Taču, pēc Lindermana sacītā, daudz svarīgāk ir tas, ka Cukura attaisnošana ir politisks akts un, jāsaka, precedentu tam nav.
"Politiskajā aspektā es vairs nešaubos, ka Cukura vārds iekļūs mācību grāmatas, ar kurām tiks audzinātas nākotnes paaudzes. Varbūt viņu pārapbedīs Brāļu kapos. Un ir cilvēki, kuri sapņo, lai atkārtotos toreizējie notikumi, tikai šoreiz ne pret ebrejiem, bet gan pret krieviem," – paziņoja Lindermans.
"Krievu utis"
Tikmēr Valsts drošības dienests (VDD) pēc Eiropas Parlamenta deputātes Ineses Vaideres iesnieguma ierosinājusi krimināllietu par Tatjanas Ždanokas izteicieniem, kura februārī diskusijā EP "Politiska vajāšana Baltijas valstīs" salīdzināja krievu vajāšanu Latvijā ar ebreju stāvokli pirms Otrā pasaules kara.
Lindermans konstatēja: pēc viņa domām, Ždanokas vārdos nebija kam "piesieties". Taču notikušais liecina par mainīgu koncepciju – aktīvistiem cenšas aizbāzt muti jebkādā gadījumā.
"Laiks pārrakstīt pantu par nacionālā naida kurināšanu. Jāieraksta, ka par naida kurināšanu uzskatāmi jebkādi izteicieni, kuri pārkāpj titulētās nācijas emocionālo komfortu," – uzsvēra publicists.
Uz šī fona arvien interesantāka kļūst Edvīna Šnores kandidatūra EP vēlēšanās, kurš cita starpā labi pazīstams ar izteicieniem par "krievu utīm". Lindermans atzīmēja, ka gaidāmajās EP vēlēšanās patiesībā notiks divas vēlēšanas, un tas, kas notiks latviešu aprindās nenozīmē neko labu Latvijas krievvalodīgajiem iedzīvotājiem.
Krievu partiju cīņas viļņa virsotnē
Krievi, pēc Lindermana domām, tomēr lielākoties orientēsies uz Nila Ušakova kandidatūru, kaut gan vēlēšanās tiks pārstāvēti arī Latvijas Krievu savienības kandidāti, kuriem publicists arī pats dod priekšroku.
Lindermans atgādināja, ka Ušakovs pirms balotēšanās rīkojies ļoti neglīti – vispirms aicinājis pretoties, bet pēc tam pat atkāpies.
"Tas nozīmē, ka nebija nekādas stratēģijas. Viņš vienkārši nobijās. Taču te jau ir jālemj vēlētājam. Piemēram, tādam kā es, izskatās kā pieteikts karš. Tu esi virspavēlnieks un pēkšņi saki: uz redzēšanos, es aizeju. Goda vīram tas nekur neder. Taču liela daļa vēlētāju pret viņu izturas kā pret iemīļoto futbolistu un, iespējams, viņi kārtējo reizi draudzīgi nobalsos. Toties cīņa krievu elektorāta laukā būs asa, jo gan "Saskaņa", gan Latvijas Krievu savienība izvirzījusi ļoti spēcīgus līderus," - noslēgumā piebilda publicists.