Slānekļa naftas ieguves kompānijas ASV saskārušās ar krasu finansējuma trūkumu. Pagājušajā gadā investori no Volstrītas ieguldīja nozarē divreiz mazāk nekā 2016. gadā. Salīdzinājumā ar 2012. gadu investīcijas sarukušas par divām trešdaļām. Bez naudas palikušās kompānijas samazina budžetu un cer, ka augs cenas. Tiesa, nesen BP vadītājs Roberts Dadlijs norādīja, ka nozari nekas neglābs, un piebilda: pie tā vainojams "smadzeņu trūkums". Par to, kas nav kārtībā slānekļa naftas tirgū un kāpēc no tā novērsušies investori, portālā RIA Novosti stāsta Nataļja Dembinska.
Vieni vienīgi zaudējumi
No 2010. līdz 2014. gadam tehnoloģiju attīstība un naftas augstās cenas nodrošināja milzu investīcijas naftas ieguvē slānekļa atradnēs. Taču jau 2015. gadā melnā zelta cenas kritās, un kompānijas bija spiestas cīnīties par izdzīvošanu.
Bankrotēja aptuveni simt kompānijas. To kopējais parāds pārsniedz 70 miljardus dolāru. Tā kā situācija ar investīcijām ir sarežģījusies, kompānijas piesaistīja pašu kapitālu un samazināja izdevumus, lai noturētos "virs ūdens". 2017. gadā tirgus sāka atjaunoties uz ieguves tehnoloģijas efektivitātes paaugstināšanas rēķina, un investīcijas pieauga par 60%. Taču nozare vēl joprojām nebija rentabla.
"Tūkstošiem slānekļa atradņu urbumi, kas izurbti pēdējo piecu gadu laikā, pārsūknē mazāk naftas un gāzes, nekā to īpašnieki solīja investoriem, - konstatēja The Wall Street Journal. – Tas liek šaubīties: vai slānekļa urbumi, ar ko saistītas cerības pārvērst ASV par naftas superlielvalsti, patiešām ir perspektīvi un ienesīgi?"
Norvēģu enerģētiskā konsaltinga kompānija Rystad Energy vērtē, ka lielākā daļa ASV slānekļa kompāniju varētu iegūt vismaz par 10% mazāk naftas un gāzes nekā prognozē. Dažos rajonos atpalicība pārsniedz 50%.
Tātad tuvāko 30 gadu laikā slānekļa naftas kompāniju ieguve būs aptuveni par miljardu barelu naftas un gāzes mazāka nekā prognozēts. Saskaņā pašreizējām cenām kopsumma sasniedz gandrīz 30 miljardus dolāru.
Starp kompānijām, kuru faktiskais ieguves apjoms ir mazāks nekā prognozēts, ir arī divas lielākās naftas un gāzes kompānijas Teksasas rietumu daļā un Ņūmeksikā — Pioneer Natural Resources un Parsley Energy.
Pievīluši investorus
Patlaban naftas ieguve ASV sasniegusi rekordu – 11,5 miljonus barelu dienā. Par to var pateikties slānekļa "bumam". Tiesa, WSJ atzīmēja, ka tik augstu rādītāju uzturēt ir ļoti grūti – operatori spiesti veikt aizvien lielāku skaitu urbumu, kas prasa kolosālus izdevumus. Taču naudas nav: no oktobra jēlnaftas cenas kritušās gandrīz par 40%, izdevumus nākas samazināt, bet investīcijas nav paredzamas.
Slānekļa kompānijas investoru acīs ir kļuvušas par "melno avi", konstatēja FactSet, starptautiskā kompānija, kas strādā finanšu datu tirgū. Kopš 2007. gada amerikāņu slānekļa ražotāju akciju indekss zaudējis 31%, bet S&P 500 pieaudzis par 80%.
Analītiķi norāda, ka desmit gadu laikā nozare nav attaisnojusi cerības. Konsultāciju firma Evercore ISI norāda, ka šajā periodā enerģētiskās kompānijas zaudējušas par 280 miljardiem dolāru vairāk nekā nopelnījušas uz naftas un gāzes ieguves rēķina.
Pērn slānekļa kompānijas ASV akciju un obligāciju tirgos piesaistījušas tikai 22 miljardus dolāru – divreiz mazāk nekā 2016. gadā un tikai trešā daļa no līdzekļiem, ko tirgus saņēma 2012. gadā, aprēķinājuši pētījumu kompānijas Dealogic analītiķi.
Apnicis zaudēt naudu
"Investori vairs nevēlas zaudēt naudu. Daudzi to apliecina kompānijām: ja nozare nebūs disciplinētāka, viņi neatgriezīsies," – atklāja Ņujorkas kompānijas Neuberger Berman Group (tā ir viena no vadošajām aktīvu pārvaldes firmām, kam pieder slānekļa ražotāju akcijas) enerģētikas sektora vecākais analītiķis Tods Heltmans.
Eksperti uzskata, ka slānekļa kompānijas iekļuvušas apburtā lokā. Šīs nozares īpatnība ir urbumu ātrs izsīkums. Drīz vien pēc urbšanas beigām ieguve slānekļa atradnēs strauji krītas, un par agrāko atdevi vairs nevar būt ne runas.
Lai to kompensētu, kompānijām nākas palielināt jaunu urbumu skaitu, taču tas nav iespējams bez papildu izdevumiem, atzīmēja naftas pakalpojumu firmas Schlumberger vadītājs Pāls Kibsgārds. Taču investori nevēlas ieguldīt naudu kompānijās, kas palielinājušas urbšanas budžetus, jo tādā gadījumā nav iespējams cerēt uz kotācijas pieaugumu.
"Pirms dažiem gadiem visi vēlējās investēt daudzsološajos slānekļa projektos, - atcerējās Skots Roberts no Invesco, kas pārvalda aktīvus virs 800 miljardiem dolāru. – Pārāk daudzi ir cietuši zaudējumus, tāpēc šodien vēlme ieguldīt līdzekļus vairs nav redzama."
Samazina budžetus
Investīciju trūkums liek kompānijām analizēt ražošanas plānus. Jau no decembra slānekļa kompānijas pārgājušas pie stingras ekonomikas un samazinājušas šīgada budžetus, pirmo reizi vairāku gadu laikā. Lielās kompānijas – Centennial Resource Development, Diamondback Energy un Parsley Energy samazinājušas plānotos izdevumus aptuveni par 15%. Par izdevumu samazināšanu ziņojuši vairāk nekā desmit ražotāji, pat neskatoties uz cenu pieaugumu vairāk nekā 20% apmērā salīdzinājumā ar minimumu decembrī.
Absolūtā atkarība no naftas kotēšanās ir viena no galvenajām slānekļa nozares problēmām.
Komentējot situāciju, britu kompānijas BP vadītājs Roberts Dadlijs sūdzējās par to, ka "atšķirībā no Saūda Arābijas un Krievijas, kas koriģē ieguvi atbilstoši pieprasījumam, amerikāņu slānekļa naftas tirgus reaģē tikai uz cenām".
"ASV ir vienīgā valsts, kur tā reaģē uz tirgus signāliem, tas ir tirgus bez smadzenēm," – viņš konstatēja.
Apstākļos, kad naftas WTI cenas sasniedz aptuveni 57 dolārus par barelu, pietiek pat ar nelielu kredītu cenu pieaugumu, lai vairākas kompānijas šogad zaudētu visu potenciālo peļņu.
"Lai būtu iespējams sākt jaunus projektus, WTI cenai ir stabili jāturas 60 dolāru līmenī par barelu," – uzsvēra lielās ASV slānekļa kompānijas Hess vadītājs Džons Hess Pasaules ekonomikas forumā Davosā. Tieši tik daudz vajag ieguvējiem.
Tiesa, pat labvēlīgas cenu konjunktūras apstākļos slānekļa ieguves potenciāls ir ļoti ierobežots. Hess prognozēja, ka tuvākajos gados slānekļa kompānijām ir izredzes palielināt daļu globālajā piedāvājumā līdz 10%, taču pēc tam pieaugums pārtrūks, jo izsīks rezerves.