RĪGA, 7. marts — Sputnik. Latvijai vajadzētu gatavoties iespējamai krīzei un jāveido uzkrājums, ir pārliecināta Fiskālās disciplīnas padomes pārstāve, bijusī Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā vadītāja Inna Šteinbuka, vēsta portāls skaties.lv.
"Ja gadījumā notiks kāda krīze, tad mums būs vismaz sava rezerve. Un mums nebūs jāskrien pakaļ starptautiskajiem aizdevējiem ar lūgumu aizdot," – apliecināja Šteinbuka.
Sarunā viņa atgādināja, ka, neskatoties uz ekonomisko izaugsmi, Latvijas valsts parāds nav sarucis.
"Mēs neizmantojām iespēju samazināt parādu. (..) Mēs visu laiku tērējam naudu, nevis, piemēram, skolotāju, ārstu, medmāsu algām, bet mēs maksājam par to parādu – jo mēs esam aizņēmušies, un tagad mēs maksājam. Jo mazāks parāds, jo vairāk varam tērēt savām vajadzībām," – Šteinbuka komentēja valdības lēmumus.
Iepriekš vēstīts, ka 5. martā valdība apstiprināja 2019. gada budžeta projektu. Tagad tas jāizskata Saeimā, kur budžetu iesniegs 8. martā.
Uzklausiet Briseli
Nodokļu reforma ir negatīvi ietekmējusi valsts finanses Latvijā, atzīmēja eksperte.
"Fiskālās disciplīnas padome ievērojusi, ka tomēr nodokļu reformas ieviešana ir viens no iemesliem, kāpēc valsts budžetā nepietiek naudas," – pastāstīja Šteinbuka.
Eksperte piekrita apsvērumam, ka biežās izmaiņas nodokļu sistēmā rada nenoteiktības sajūtu.
Līdz maijam Finanšu ministrija sagatavos nodokļu reformas ietekmes vērtējumu, piebilda Šteinbuka. Viņa uzskata, ka būtu pāragri domāt par izmaiņām, kamēr nav veikts vērtējums.
Fiskālās disciplīnas padomes pārstāve uzsvēra, ka valdībai nāktos uzklausīt Eiropas Komisijas ieteikumus, - struktūra iesaka ES dalībvalstīm īstenot atbildīgu fiskālo politiku.
"Nu jāsaka, ka ar rekomendāciju izpildi mums veicies viduvēji, jo pēdējais novērtējums bija, ka progress ir ierobežots, tas ir pa vidu – ne pavisam slikti, bet arī ne gluži labi. Un ļoti gribētos, lai Latvija tomēr ieklausītos Eiropas Komisijas rekomendācijās, jo es uzskatu, ka tās rekomendācijas ir ļoti prātīgas," – uzsvēra eksperte.
Iepriekš vēstīts, ka pēdējo nedēļu laikā īpaši pieaugusi iepriekšējās valdības pieņemtā nodokļu reforma. 1. martā Valsts ieņēmumu dienests sāka pieņemt nodokļu deklarācijas par aizvadīto gadu, un vairāk nekā desmit tūkstoši iedzīvotāju jau konstatējuši, ka viņiem ir radušies nodokļu parādi diferenciētā neapliekamā minimuma ieviešanas rezultātā.