RĪGA, 7. marts — Sputnik. Došanās peļņā uz ārzemēm var radīt problēmas attiecībās ar aizbildniecības iestādēm, vienalga, vai bērni paliek Latvijā, vai dodas projām kopā ar vecākiem. Rīgas bāriņtiesas priekšsēdētājs Aivars Krasnogolovs pastāstīja par Latvijas viesstrādnieku bērniem Rīgas domes vietnē.
Ja plānojat pārcelties uz dzīvi citā valstī ar bērnu, nepieciešams detalizēti izpētīt likumus, kuri attiecas uz nepilngadīgajiem, nosaka un regulē bērnu attiecības ar ģimeni un valsti, uz kuru jūs dodaties. Piemēram, mūsu valstī bērnu vienu pašu var atstāt, sākot no 7 gadu vecuma, taču Lielbritānijā vai Vācijā – ne jaunāku par 12 gadiem.
Latvijā dzimušus bērnus, kuri ar tuviniekiem dzīvo citā valstī, aizvien biežāk atņem ģimenēm. Latvijas Tieslietu ministrijas dati liecina, ka 2010. gadā no Latvijas valsts piederīgo ģimenēm izņemti 53 bērni, 2016. gadā – 118 bērni. Tiesas notikušas Īrijā, Lielbritānijā, Norvēģijā, Vācijā un citās valstīs.
Krasnogolovs norādīja, ka bieži vien iestādes Latvijā par tamlīdzīgiem procesiem netiek informētas.
"Viņi uzskata, ka tie ir viņu bērni, jo vecāki tur ir apmetušies uz dzīvi. Ja pirms vairākiem gadiem tādu gadījumu bija trīs, tad pašlaik tie ir līdz septiņiem gadījumiem gadā. Un tie ir tikai tie gadījumi, par kuriem mēs zinām, taču tādu procesu ir daudz vairāk," – skaidroja Krasnogolovs.
Pērn Rīgas bāriņtiesas speciālisti ārvalstīs pārstāvējuši Latvijas piederīgo intereses četrās lietās, kopumā piedalījušies vairāk kā 25 tiesas sēdēs. Patlaban divi tiesas pārstāvji atrodas Ņūkāslā, kur rit pārrunas par 11 gadus veca zēna likteni.
Pirmo reizi bāriņtiesas praksē divos gadījumos bērnus izdevās atgūt.
"Tā ir pavisam cita domāšanas sistēma. Pavisam cita tiesu sistēma. Protams, ir arī valodas barjera – tulki tiek nodrošināti automātiski, taču tas jautājumu loks, ko uzdod šajās ārzemju tiesās, ir pavisam citādāks. Starp Latvijas un Lielbritānijas sistēmām ir milzīgas atšķirības, piemēram, pilsonības piešķiršanas jautājumā tur dzimušajiem bērniem, darbā ar sešpadsmitgadīgiem bērniem, psiholoģiskās palīdzības un atbalsta sniegšanā, medicīnas nodrošināšanā, juridiskā pārstāvībā. Mums katrs tāds gadījums ir īsts izaicinājums," – stāsta Krasnogolovs.
Pēc aizbraukšanas uz ārzemēm ģimenes dažkārt izjūk. Pēc tam nereti viens no vecākiem paliek ārzemēs, bet otrs atgriežas Latvijā. Un ne vienmēr vecāki var vienoties par bērnu dzīvi – šādu lietu skaits Latvijas bāriņtiesās tikai 2017. gadā vien tuvojās trīs simtiem.
Statistika liecina, ka lielākoties bāriņtiesa pieņem lēmumu par labu Latvijā dzīvojošajam vecākam: 2017. gadā tikai četros gadījumos tiesa atstājusi bērnu pie ārzemēs dzīvojoša vecāka.
Ja vecāki nolēmuši doties uz ārzemēm peļņā un uz kādu laiku atstāt bērnu Latvijā, tas ir jādara pareizi. Ja nepilngadīgais paliek ar vecvecākiem uz laiku līdz trim mēnešiem, saskaņā ar Latvijas likumiem, nekādi juridiski dokumenti nav jākārto. Tomēr ieteicams nokārtot pilnvaru uz trīs mēnešiem. To var noformēt pie jebkura notāra. Tā var būt vajadzīga, ja bērnam būs nepieciešamas medicīniskas manipulācijas, kuras bez nepilngadīgā vecākiem īstenot nevar.
Taču, ja bērns pie tuviniekiem paliek uz ilgāku laiku, šajā gadījumā bez bāriņtiesas starpniecības iztikt nevar.
"Bāriņtiesa šajā gadījumā izvērtē personu, pie kuras bērns paliek, piemēram, uz gadu. Uz vecāka iesnieguma pamata mēs ļaujam bērnam palikt pie vecmāmiņas vai kādas citas personas. Savukārt uz Bāriņtiesas atļaujas pamata notārs izdot pilnvaru, kas ir ilgāka par trīs mēnešiem. Vecāka tiesības uz bērnu nekādā veidā netiek atņemtas vai ierobežotas. Šīs dokuments kalpo par apliecinājumu, ka bērns dzīvo pie konkrētas personas, un tā uzņemas par viņu atbildību," skaidroja Rīgas bāriņtiesas priekšsēdētājs.
Nereti pusaudži paliek dzīvot vieni. Bieži par tādiem gadījumiem ziņo kaimiņi vai apkārtējie, taču šajā situācijā ir dažas nianses:
"Ja bērns ir daudzmaz patstāvīgs, viņš ir spējīgs pats par sevi rūpēties un spēj to pierādīt, tad Latvijas likumi paredz, ka, sākot no 16 gadu vecuma, pusaudzi tiesa var atzīt kā pilngadīgu. Bet, ja jums liekas, ka patstāvīgi dzīvojošam jaunietim varētu būt kaut kādas problēmas, tad vajadzētu rast iespēju runāt ar pašu nepilngadīgo, bet pēc tam meklēt iespēju uzrunāt viņa vecākus. Bet nereti ir kaimiņi, kuri visu laiku, regulāri un nepārtraukti, sūdzas par ģimeni, mēģinot radīt priekšstatu, ka tur viss ir slikti, taču realitātē viss ir pavisam citādāk. Tāpat pusaudžiem ir telefoni, un viņi visdrīzāk sazinās ar saviem vecākiem, kuri ir prom. Ja notiks kāda nelaime, tad ir skaidrs, ka vecākiem, kuri atrodas ārvalstīs, nāksies atbraukt uz Latviju," – paskaidroja Krasnogolovs.