RĪGA, 6. marts — Sputnik. Valstī noteiktā minimālā alga ir zem oficiālā nabadzības riska sliekšņa, šodien Saeimas komisijas sēdē paziņoja ombudsmens Juris Jansons, vēsta Skaties.lv.
"Manuprāt, 21. gadsimtā sociāli atbildīgā valstī, kāda saskaņā ar Satversmi ir Latvija, tas nav pieļaujami. Ir jābūt tādam mehānismam, lai ienākumi, kas no minimālas algas paliek uz rokas, nodrošina cilvēka cienīgu eksistenci," – Jansons atklāja deputātiem.
Tiesībsargs pieprasa strauju minimālās algas palielināšanu. Viņš norādīja, ka Latvijas kā sociāli atbildīgas valsts pienākums ir nodrošināt saviem pilsoņiem pilnveidošanās un attīstības iespējas.
Jānis Jansons arī agrāk kritiski izvērtējis valdības darbības, kuru rezultātā pieaug sociālā nevienlīdzība un iedzīvotāju nabadzība.
Valstī noteiktā minimālā alga patlaban noteikta 430 eiro līmenī.
Zemākās algas Latvijā saņem veselības aprūpes nozares, tūrisma, izglītības un pakalpojumu sfēru darbinieki, pastnieki, apkopēji, aukles un kasieri.
Pētījums par nodokļu reformas ietekmi uz iedzīvotāju labklājību apliecināja, ka ienākumu līmenis, zem kura sākas nabadzība, ir 367 eiro. Pirms nodokļu atrēķina minimālā alga šo līmeni pārsniedz, taču alga neto veido tikai 346,16 eiro, un tā jau ir zem nabadzības sliekšņa. Tātad gandrīz trešajai daļai Latvijas iedzīvotāju ienākumi ir zemāki par nabadzības slieksni no Eiropas viedokļa.
Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka 2017. gadā nabadzības riskam bija pakļauti 446 tūkstoši – 23,3% Latvijas iedzīvotāju. Visbiežāk nabadzības riskam pakļauti vientuļie pensionāri vecumā no 65 gadiem, starp strādājošajiem iedzīvotājiem nabadzība draud 8,1% iedzīvotāju.