Donalds Tramps iecerējis atņemt tirdzniecības privilēģijas Indijai un Turcijai

ASV prezidents apņēmies atcelt atviegloto tirdzniecības režīmu ar Turciju, ņemot vērā "valsts ekonomiskās attīstības līmeni".
Sputnik

RĪGA, 5. marts — Sputnik. ASV prezidents Donalds Tramps iecerējis atcelt atviegloto režīmu tirdzniecībā ar Indiju un Turciju. Atbilstošos paziņojumus viņš nosūtījis Kongresam, vēsta RIA Novosti.

Lēmumu atcelt Indijai dāvātos atvieglojumus tarifu privilēģiju sistēmas (GSP) ietvaros Baltā nama vadītājs pamatojis ar to, ka Ņūdeli nav devusi garantijas "vienlīdzīgai un saprātīgai amerikāņu kompāniju piekļuvei Indijas tirgiem".

Atviegloto tirdzniecības režīmu ar Turciju Tramps vēlas atcelt, ņemot vērā "valsts ekonomiskās attīstības līmeni". ASV līderis argumentēja, ka 45 gadus ilgās atvieglojumu darbības laikā Turcijas ekonomika ir manāmi nostiprinājusies un diversificējusies, pieaudzis iedzīvotāju ienākumu līmenis, mazinājusies nabadzība.

Trampa lēmuma sekas Indijas un Turcijas eksporta aspektā

Lēmums var nopietni ietekmēt preču piegādes ASV no Indijas – tas ir Indijas eksporta galvenais virziens (15% eksporta apjoma), bet ASV no Indijas saņem tikai aptuveni 2% importa (2017. gadā piegādes ASV no Indijas sasniedza vairāk nekā 44 miljardus dolāru).

ES draud ASV ar pārrunu pārtraukšanu tirdzniecības jautājumos

Arī Turcijas eksporta aspektā Trampa lēmumam ir negatīvs efekts. Analītiķi vērtē, ka Savienotās Valstis ir sestais lielākais Turcijas eksporta virziens – šī valsts eksportē uz ASV 5,3% savu preču (8,7 miljardi dolāru 2017. gadā).

Pie tam ASV saņem no Turcijas tikai 0,4% sava importa.

Privilēģiju sistēma PTO ietvaros paredz vienpusējus atvieglojumus tirdzniecības jomā jaunattīstības valstīm.

Trampa protekcioniskā politika

Donalda Trampa prezidentūras laikā ASV ieviesušas ierobežojošas nodevas vairāku preču importam no dažādām valstīm.

Tērauda krīze: Eiropas Savienība glābj savu rūpniecību no konkurentiem

Piemēram, pērn ASV palielināja tarifus tērauda un alumīnija produkcijas importam no Eiropas. Atbildot uz šo lēmumu, Eiropas Komisija vasarā ieviesa tā saucamos līdzsvarojošos pasākumus – papildu nodevas 25% apmērā noteiktu preču importam ES no ASV par kopsummu aptuveni 3 miljardu eiro apmērā.

Septembrī Vašingtona ieviesa arī nodevas 25% apmērā importam no Ķīnas par kopsummu simtiem miljardu dolāru apmērā gadā, savukārt Pekina informēja, ka ievieš nodevu 10% apmērā SDG no ASV.

Pēc Ķīnas un ASV augsta līmeņa konsultāciju kārtējā posma tirdzniecības jautājumos, kas aizritēja Vašingtonā 21.-24. februārī, Tramps paziņoja, ka atliks nodevu palielināšanu precēm no Ķīnas, ko bija plānots ieviest no 1. marta.