RĪGA, 4. marts – Sputnik. Vairāk nekā puse enerģijas Latvijā, kura aiziet apkurē vai atdzesēšanā, iegūta no atjaunojamiem resursiem, šādas valstis Eiropas Savienībā ir tikai četras, vēsta Eurostat.
Saskaņā ar aktuālākajiem pieejamajiem datiem, 2017. gadā atjaunojamo resursu enerģijas daļa sastādīja 19,5% no kopējā enerģijas apjoma, kurš ES tiek izmantots apkurē un atdzesēšanā. 2004. gadā šis rādītājs sastādīja vien 10,4%. Pakalpojumu, rūpniecības un privātā sektora izaugsme veicinājusi atjaunojamo resursu enerģijas patēriņa pieaugumu.
Par alternatīvo enerģijas avotu līderi, kuri tiek izmantoti apkurē vai atdzesēšanā, kļuvusi Zviedrija ar 69,1%. Tai seko Somija (54,8%), Latvija (54,6%) un Igaunija (51,6%).
Tieši pretēji, vismazāk apkurei un atdzesēšanai hidrotermālo, ģeotermālo un aerotermālo enerģiju izmanto Nīderlandē (5,9%), Īrijā (6,9%) un Lielbritānijā (7,5%). Lietuvā šis rādītājs sastāda 46,5%.
Latvijā pastāv elektroenerģijas obligātā iepirkuma komponente (OIK) – tā ir tā elektrības vērtības daļa, maksu par kuru valsts novirza alternatīvās enerģētikas nozares atbalstam, dotējot mazās HES, vējdzirnavu parkus, biomasas pārstrādi, biogāzes stacijas un citus elektroenerģijas ražotājus no atjaunojamiem resursiem. OIK atbalsta mehānisms sāka darboties Latvijā kopš 2008. gada.
2017. gada beigās izraisījās skandāls ar atļauju izsniegšanu "zaļās" enerģijas ražošanai. Rudenī beidzās termiņš, līdz kuram pēdējiem uzņēmumiem, kuri paspēja iesniegt pieteikumus, bija jāpabeidz tā saucamo zaļo elektrostaciju celtniecība. Taču noskaidrojies, ka daudzi uzņēmumi nav pabeiguši projektus, taču licences saglabāja un pārdeva patērētājiem nebūt ne "zaļas" izcelsmes elektroenerģiju par daudzkārt lielāku cenu.
Vēl lielāku troksni par OIK izraisīja 2018. gada iestāšanās, kad izmainījās OIK finansēšanas modelis. Līdz 2018. gadam Latvijas iedzīvotāji maksāja par OIK 2,679 eiro par kilovatstundu, taču no 2018. gada 1. janvāra OIK vairs neveido vienādu lielumu visiem patērētājiem, tās apmērs tika likts kopā no pastāvīgās un mainīgās daļas. Pastāvīgo daļu nosaka atkarībā no pieslēguma veida: vienas fāzes vai trīs fāžu pieslēgums ar dažādu strāvu. Mainīgā daļa proporcionāli ir atkarīga no elektroenerģijas patēriņa.
Līdz ar jaunās aprēķināšanas sistēmas ieviešanu, atsevišķos gadījumos patērētāju rēķini palielinājās par 60%, pēc kā valdībā sākās diskusijas attiecībā uz OIK sistēmas atcelšanas iespējām.
Janvāra sākumā Ekonomikas ministrija iesniedza valdības komitejās ziņojumu par "zaļās" enerģijas tālāka atbalsta pasākumiem. Ziņojums paredz OIK atcelšanu no 2022. gada – tā vietā jāstājas "zaļās" enerģijas atbalsta jaunajai sistēmai uz tirgus principu pamata. Tomēr 10. janvārī Saeima aicināja Ekonomikas ministriju izstrādāt tiesiskos aktus OIK atcelšanai jau no 2019. gada 31. marta.