Ir Igaunijā cilvēks, kurš ir aizdomīgi līdzīgs fašistu kustības dibinātājam Benito Musolīni, – tas ir Konservatīvās tautas partijas (EKRE) līderis – nevaldāms nacionālists Marts Helme, raksta radio Sputnik autors Vladimirs Barsegjans. Un izauga blakus viņam dēls, viņa labā roka partijas hierarhijā – Martins Helme.
Šis radinieku pārītis ir tieša ilustrācija teicienam "ābols no ābeles…". Un ja Marts saka: "Mums jāredz lietas tā, kādas tās ir realitātē: Krieviju – kā savu mūžseno ienaidnieku, šejienes krievu kritisko masu – kā Maskavas piekto kolonnu" un citas ne mezāk izteiksmīgas sentinences, kad viņam uzreiz seko Martins. Kurš intervijā kadam Igaunijas telekanālām pauda vēlmi, lai Igaunija būtu "balta valsts".
Taču vairāk, nekā afrikāņus, viņš nemīl krievus. Un iepriekš aizliedza runāt krieviski savas kafejnīcas apmeklētājiem, kura atradās Tallinas vecpilsētā. Tagad, uzzinot par kautiņu starp Viru kājnieku bataljona militārpersonu kautiņu, jaunākais Helme pacēla sava naida grādu un pauda viedokli, ka tas ir terora akts no krievu karavīru puses attiecībā pret igauņiem. Pieslēdzot nelielu fantāziju, viņš sacīja: "Kad skan Igaunijas himna, viņi skaļi dzied Krievijas himnu. Tāpat viņi terorizē igauņu puišus, kuri tur ir mazākumā. Bijuši arī tiešas vardarbības gadījumi."
Daļas pavēlniecība atteicās no šāda notikumu skaidrojuma, paziņojot, ka konflikts radies nebūt ne uz nacionāla pamata. Taču kam gan tas rūp. Parasta iedzīvotāja galvā tagad cieši nostiprinās krievi igauņu armijas formastērpā, kuri dzied nepareizo himnu un iekausta savus igauņu dienesta biedrus. Tālāk fantāzija darīs savu, un tiks piedomāts klāt par to, ka šādi krievu puiši un ieroči, ja nu kas notiks, pagriezīsies pret Igaunijas Republiku. Tiesa, rodas jautājums: kāpēc tad Viru kājnieku bataljonā igauņi ir mazākumā? Titula nācijas pārstāvji nevēlas Dzimteni aizstāvēt? Situācijas absurdums izraisa pat sava veida bailes.
Nacionālā naida kurināšana ir Igaunijā ne vien nesodāma rīcība, bet arī atalgojama. Jo vairāk tu ienīsti citas tautības cilvēku, jo vairāk tev ir iespēju kļūt pamanāmam un godājamam sabiedrības loceklim, un pēc tam arī iesprausties politiķu sabiedrības elitē, kuri lemj valsts likteni. Tiešs un uzskatāms piemērs tam ir EKRE partijas locekļi, kurus mazāk nekā pirms desmit gadiem uzskatīja par margināliem, kuri nav nopietnu cilvēku uzmanības cienīgi. Kur tagad ir tie nopietnie cilvēki? Konservatori gan – valsts parlamentā un gatavojas ievērojamam savas pārstāvniecības palielinājumam tajā. Uzskatāms viņu ietekmes izaugsmes tēls ir lāpu gājieni, kurus veic EKRE jauniešu organizācija Igaunijas neatkarības proklamēšanas dienā, 24. februārī.
Vēl pirms 5-6 gadiem to skaits pie Brīvības Krusta sasniedza dažus desmitus cilvēku, tagad tur atnāk tūkstoši. Kā apgalvo sociologi, šodien šo partiju atbalsta apmēram 20% iedzīvotāju. Tāpēc EKRE līderim līdzīgas personas met malā pagātnes personāžu tēlus un kļūst par baisu realitāti šodien.