RĪGA, 2. marts – Sputnik. Somijā jautājums par svastikas publiskas demonstrācijas pieļaujamību kļuvis par strīda iemeslu starp Helsinku iedzīvotāju, kurš izkarinājis to sava dzīvokļa logā, un Līdztiesības lietu komisiju, kura uzrauga Likuma par tiesību vienlīdzību un līdztiesību sabiedrībā ievērošanu, vēsta Sputnik Igaunija ar atsauci uz portālu Yle.
Somu nacionālsociālisma ideju atbalstītājs izkāra karogu ar svastiku sava dzīvokļa logā, kurš iziet uz daudzstāvu mājas iekšpagalmu. Taču Līdztiesības lietu komisija izvērtēja publisku svastikas demonstrēšanu par cilvēku cieņas aizskaršanu un aizliedza nama iedzīvotājam aizkarināt logu ar karogu ar svastikas attēlojumu.
Savukārt svastikas cienītāja izīrētājs un vietējās varasiestādes paziņoja, ka tām neesot tiesību iejaukties lietā.
Pilnvarotais līdztiesības jautājumos vēl 2016. gadā pieņēma lēmumu, saskaņā ar kuru karogs ar svastiku tiek uzskatīts par aizvainojumu. Līdztiesības lietu komisijas locekļus norīko Somijas Valsts padome.
Kā būt ar svastiku uz Somijas GKS karoga
Strīds par karogu ar svastiku parasta pilsētnieka logā draud iziet valsts līmenī. Lieta tajā, ka uz Somijas Gaisa karaspēku karoga svastika tiek attēlota kā "sens somugru tautu laimes simbols" kopš paša to dibināšanas sākuma, jeb no 1918. gada.
Esošā GKS karoga izskats noteikts ar prezidenta Urho Kekonena rīkojumu vēl 1957. gadā. Izņemot GKS karogu, svastika ir attēlota arī uz Somijas prezidenta karoga.
Kaut arī pēc miera līguma ar PSRS nosacījumiem pēc kara beigām 1945. gadā somiem bija jāatsakās no svastikas izmantošanas, viņi to neizdarīja. Ja tiesa atzīs Līdztiesības lietu komisijas taisnīgumu, tad asi tiks uzstādīts jautājums par Somijas GKS un prezidenta karoga izmaiņām.