Politologs: Latvija joprojām nesaprot, ka Krievija "neaizlidos uz Mēnesi vai Marsu"

Latvijas pret Krieviju vērstā politika rada nopietnus zaudējumus republikas ekonomiskajām saiknēm, uzskata politologs Vladimirs Šapovalovs.
Sputnik

RĪGA, 2. marts – Sputnik. Krievijā paziņojuši par organizētās tūristu plūsmas samazināšanos uz Baltijas valstīm. Samazināšanos varēja ietekmēt saspringtās politiskās attiecības valstu starpā. Saskaņā ar ekspertu vērtējumu, vairumā gadījumu tūristi nevēlas braukt tur, kur slikti runā par Krieviju.

Šobrīd tūroperatori neredz pamatu Baltijas valstu pieprasījuma atjaunošanai.

Krievijā Baltija vairs nav modē

Intervijā Sputnik Lietuva politologs, Maskavas Valsts pedagoģijas universitātes direktora vietnieks Vladimirs Šapovalovs atzīmēja, ka pret Krieviju vērstā politika, ko rosina Latvija, kaitē pašai republikai.

"Valsts (Latvijas) ekonomika zināmā mērā bija saistīta ar Krieviju. Gan tūrisma bizness, gan Latvijas tranzītam izdevīgs izvietojums, gan ekonomiskās un ražošanas nozaru sakari. Šobrīd šī saikne ir sagrauta. <…> Krievija pārstājusi būt par noieta tirgu Latvijas precēm, pārstājusi izmantot Latvijas ostas, pirmām kārtām Ventspili, kā tranzīta ceļu Krievijas precēm. Nu un, protams, tam pievienojas arī tūristu plūsmas sarukums. Tas viss kopā patiesībā rada ļoti nopietnas problēmas," - pateica viņš.

Politologs atzīmēja, ka Krievija īsteno daudzus projektus, lai nostiprinātu un paplašinātu ekonomiskos sakarus ar Eiropas valstīm.

"Krievija vienmēr bijusi, ir un būs Latvijas kaimiņvalsts, un rosināt pret Krieviju vērsto politiku – tas, laikam, ir vissliktākais Latvijas nākotnes attīstības variants. Protams, ir jāsaprot, ka attiecības ar Eiropas valstīm Krievijai ir ievērojami labākas, nekā ar Latviju. Attiecības ar vadošajām Eiropas valstīm Krievijai, protams, ir neviennozīmīgas, pretrunīgas, taču, neskatoties uz to, mēs īstenojam dažāda veida projektus, mūsu ekonomiskie sakari paplašinās, savukārt Latvija riskē palikt malā šajā situācijā," - atzīmēja Šapovalovs.