Latvija plāno 4 gadu laikā ieguldīt 200 milj. eiro militārās infrastruktūras attīstībai

Latvija ik gadus palielina izdevumus bruņojuma un militārās infrastruktūras paplašināšanas vajadzībām.
Sputnik

RĪGA, 26. februāris — Sputnik. Latvija plāno tuvāko četru gadu laikā iztērēt 200 miljonus eiro militārās infrastruktūras attīstībai valstī. Lielākās investīcijas plānots novirzīt Ādažu armijas bāzes pilnveidošanai, liecina informācija Aizsardzības ministrijas vietnē.

Līdztekus bāzei Ādažos tuvāko četru gadu laikā plānota arī vairāku militāro poligonu paplašināšana, munīcijas un ekipējuma noliktavu celtniecība. Plānots arī turpināt ēku siltināšanas programmu ar ES līdzekļu palīdzību 1,8 miljonu eiro apmērā.

ASV vēstnieks pieprasa no Vācijas naudu. Daudz naudas

Turklāt plānots uzlabot karavīru sadzīves apstākļi, uzbūvēt daudzfunkcionālu sporta kompleksu, kas ļaus uzturēt un pilnveidot fizisko formu Latvijas karavīriem, kā arī NATO dalībvalstu kareivjiem.

Vērā ņemamus ieguldījumus militārās infrakstruktūras attīstībā Latvijā vēl joprojām nodrošina NATO un ASV – Latvijas stratēģiskais partneris, uzsvēra Latvijas Aizsardzības ministrija.

2018. gadā militārās infrastrukturas attīstībai tika atvēlēti 37,7 miljoni eiro. Divas trešdaļas investīciju tika atvēlētas Ādažu armijas bāzes attīstībai, kur uzturas NATO starptautiskā bataljona kontingents. Tika turpināta arī Zemessardzes bāzu attīstība.

Baltijas valstis aktīvi palielina militāros izdevumus. Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs iepriekš norādīja, ka tuvāko piecu gadu laikā ģeopolitiskās situācijas uzlabošanās neesot sagaidāma. Viņaprāt, Latvijas aizsardzības budžets tuvākajā laikā jāpalielina līdz 2,5% valsts IKP.

Vai briesmu brīdī var paļauties uz ASV: Latviju satrauc Trampa viedoklis par NATO

Dažu gadu laikā Latvijas AM noslēgusi lielu skaitu līgumu par militārās tehnikas piegādēm.

Krievija asi kritizē NATO budžeta pieaugumu. KF pastāvīgais pārstāvis NATO Aleksandrs Gruško iepriekš norādīja: ja visas NATO valstis izpildīs kritēriju par 2% IKP ieskaitīšanu organizācijas budžetā, Eiropas kopējie izdevumi sasniegs aptuveni 400 miljardus, un šī milzīgā summa, iespējams, tiks vērsta uz cīņu ar tā saucamo lielo pretinieku, nevis terorismu. Gruško uzsvēra, ka Ziemeļatlantijas alianses darbības austrumu flangā tiek īstenotas ar mērķi radīt placdarmu, kas ļaus projicēt spēku Krievijas virzienā.