Viedoklis

Kādu valodu jūs neciešat, jeb Kā ATO kaujinieku sāpinājusi krievu mūzika Kijevā

Par ko īsti cīnījās Maidans? ATO veterānam atbildēja oficiante kafejnīcā Kijevā. Atbilde viņam šķita rūgta. Gluži kā sinepes nepaēdušam norīt.
Sputnik

Vai nu ATO veterāniem ir maz problēmu nezaležnajā? Tomēr saņemiet vēl – ausīs. Viens no kaujiniekiem konstatējis krievu uzbrukumu Kijevā. Precīzāk sakot, krievu mūzikas uzbrukumu. Nelaimīgais patiešām nav varējis atrast vietiņu, kur ieturēt brokastis, jo teju vai pie katras bāra letas dzirdējis muzikālo uzbrukumu no Krievijas, portālā RIA Novosti stāsta radio Sputnik autore Olga Bugrova.

Visvairāk maidana aktīvistu kaitinājusi skaņu pavadījuma kvalitāte. Savā publikācijā Facebook Miroslavs Gajs sūkstījās: "Skan krievu mūzika. Turklāt būtu vismaz laba bijusi." Tātad cilvēks zina, ka ir arī laba krievu mūzika. Iespējams, meklējot labu krievu mūziku, viņš apstaigāja sabiedriskās ēdināšanas iestādes Kijevā. Taču todien cietējam nelaimējās. Iestādē ar varen "ārzemniecisku nosaukumu" Sandwich bar FreshLine izsalkušais Miroslavs atkal saklausījis, kā viņš pats teica "nekvalitatīvu Maskavas popmūziku". Taču vēl vairāk, iespējams, pat līdz apetītes zudumam, viņu sarūgtinājusi oficiantes atbilde uz lūgumu "ieslēgt kaut ko citu". Viņas šausmīgā atbilde skanēja: "Tā ir mūzika no mana telefona, bet ukraiņu valodu es ienīstu..."

"Demokrātija" Banderas stilā: par krievu valodu – gāz pa seju

Drosmīga meitene! Viņas muzikālā gaume ir noslēpumā tīta, domājams, nekāda īpaši labā tā nav, taču ne jau par to ir runa. Miroslavs Gajs, 2014. gada Maidana notikumu dalībnieks, savā lapā FB raksta pārmetošu un vilšanās pilnu frāzi: "...mēs kāvāmies, lai arī šai meitenei no kafejnīcas būtu valsts un tiesības." Lūk, kas ir pats interesantākais un noslēpumainākais. Vai nu cilvēks atzīst, ka "kāvušies" velti un Ukrainā nav nekādas valsts un tiesību. Vai arī "meitenei no kafejnīcas" tomēr ir gan valsts, gan tiesības, tostarp arī tiesības klausīties dziesmas jebkurā valodā. Ja tā, priecājies, ATO veterān, nevis lamājies ("Goda vāds, nolamājos, aizgāju no kafejnīcas," – savā publikācijā atzina Miroslavs Gajs).

Un vispār – brokastis jāēd mājās!