RĪGA, 17.februāris – Sputnik. Krievija vēlas, lai Eiropas Savienība būtu spēcīga, patstāvīga un atklāta, taču Eiropas kopējām mājām ir vajadzīgs "kapitālais remonts", paziņoja Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs, uzstājoties Minhenes drošības konferencēs, vēsta Sputnik Baltkrievija.
"XXI gadsimta reālijas diktē nepieciešamību atteikties no koloniālās domāšanas recidīviem, no "dzelzs priekškaru" filozofijas un "sanitārajiem kordoniem". Eiropas kopīgajām mājām ir vajadzīgs kapitālais remonts. Mūs visus gaida lieli uzdevumi," – teica Lavrovs.
Politiķis pauda pārliecību, ka Eiropas Savienība tiecas pēc neatkarības, pašpietiekamības un suverenitātes, tostarp arī aizsardzības un drošības jautājumos. Lavrovs piebilda, ka šāda vēlme ir dabiska un pozitīva no daudzpolāras pasaules nostiprināšanās viedokļa.
"Cik lielā mērā Eiropas Savienībai atļaus to panākt, – tas ir cits jautājums," – viņš piezīmēja.
Savā runā diplomāts atzīmēja "natocentriskumu" un "vadošais-vadāmais" loģiku mūsdienu politikā, lai arī pēc aukstā kara beigām šķita, ka priekšroka tiks dota nepieciešamībai apvienot visu Eiropas valstu potenciālus bez izņēmuma.
Runā Minhenes konferencē Lavrovs apsprieda arī NATO aktivitāti, situāciju Sīrijā un norādīja, ka Krievijas ietekme Maķedonijas lēmumā mainīt nosaukumu un citos starptautiskās dienas kārtības aspektos nav vērojama.
NATO Arktikā
Krievijai ir svarīgi noskaidrot, kāds mandāts tiks piešķirts NATO Arktikā, konferencē uzsvēra Lavrovs. Šis jautājums jau apspriests ar Norvēģijas pārstāvjiem.
"Ja klausīsieties, ko saka tādi cilvēki, kā Apvienotās karalistes aizsardzības ministrs, jums, iespējams, radīsies iespaids, ka nevienam, izņemot NATO, nav tiesību atrasties jebkurā vietā ārpus savām robežām," – atzīmēja politiķis.
Lavrovs atgādināja, ka Krievija iesniegusi vairākus projektus Arktiskās padomes kontekstā, un norādīja: Maskava neuzskata, ka sadarbība Arktikā prasītu jebkādu militāro dimensiju.
"Ceru, ka tāpat domā arī mūsu partneri," – teica Krievijas ārlietu ministrs.
Situācija Sīrijā
Situācija Idlibā tiks risināta atbilstoši starptautisko humanitāro tiesību normām, paziņoja Lavrovs.
Viņš pastāstīja, ka Krievijas, Turcijas un Irānas samitā Sočos 14. februārī puses vienojušās par to, ka "Krievijas un Turcijas karavīri ar Sīrijas valdības piekrišanu mēģinās izstrādāt pakāpenisku pieeju, tados vairākus rajonos deeskalācijas zonā (Idlibā – red.), kas tiks patrulēti kopīgi".
Lavrovs atgādināja: nav iespējams paciest terorisma perēkli, problēmas risinājums ir karavīru rokās.
"Mēs noteikti nerīkosimies tā, kā tika iznīcināti teroristi Rakā, kur vēl joprojām guļ civilo iedzīvotāju mirstīgās atliekas un atstātās mīnas. Karavīri izstrādā plānu saskaņā ar starptautisko humāno tiesību aktu prasībām," – atklāja Krievijas ministrs.
Krievija nav palīdzējusi ar Maķedonijas nosaukuma izvēli
Pierādījumu tam, ka Krievija būtu ietekmējusi Maķedonijas jaunā nosaukuma izvēli, nav, atgādināja Lavrovs. Līdz ar to ir pamats norādīt, ka Maskava šajā procesā nav iejaukusies.
"Mums pārmeta iejaukšanos Maķedonijas nosaukuma maiņas problēmā. Taču nekādi fakti mums netika minēti," – Lavrovs norādīja diskusijā Minhenes konferencē.
Diplomāts atgādināja, ka vairāki pasaules valstu līderi ieradušies Skopjē un savās vizītēs publiski atbalstījuši balsojumu referendā par jauno nosaukumu.
"Ja mēs būtu izdarījuši kaut vai simto daļu no tā, pret mums būtu ieviestas jaunas sankcijas, mūs censtos sodīt. Taču tādiem "elitāriem" pasažieriem viss ir atļauts," – atzīmēja Lavrovs.
2018. gada jūnijā Grieķija un Maķedonija parakstīja vienošanos ar mērķi atrisināt ilggadējo strīdu par bijušās Dienvidslāvijas republikas nosaukumu. Tā paver Skopjei ceļu uz NATO un ES. Šonedēļ vienošanās stājās spēkā. Valsts oficiāli mainījusi nosaukumu un kļuvusi par "Ziemeļmaķedonijas Republiku".