Kā paziņoja (pēc pēdējā laikā ierastās tradīcijas, sociālajos tīklos) Naftogaz izpilddirektors Jurijs Vitrenko, Ukraina nekādos apsvērumos nepagarinās ar Gazprom spēkā esošo gāzes tranzīta vienošanos ar Krievijas nosacījumiem. Pašā Ukrainas tranzīta kompānijā atsaucas uz to, ka šis līgums it kā neatbilst esošajai Ukrainas likumdošanai. Kā norāda RIA Novosti autors Dmitrijs Lekuhs, tāpat Naftogaz negrasās atteikties nedz no jau "gandrīz uzvarējušām" prasībām Stokholmas arbitrāžā, kuras šobrīd tiek izskatītas apelācijas instancē, nedz no jauna iesniegtajām (tostarp absolūti neprātīgas, līdzīgi prasībai par vairāk nekā 10 miljardu kompensāciju par tranzīta neesamību pēc 2019. gada).
Pats Jurijs Vitrenko Facebbok nosauca Krievijas Federācijas nosacījumus Naftogaz par "absolūti nepieņemamiem" un piebilda: "tajā mūs atbalsta Eirokomisija". Taču ir absolūti acīmredzams arī tas, ka Gazprom, lai cik tam nebūtu nepieciešams Ukrainas tranzīts trūkstošo apjomu pārsūknēšanai "straumju" celtniecības pabeigšanas periodā, piekrist Ukrainas prasību izpildīšanai, pat daļējai, ir absolūti bezjēdzīgi.
Nocitēsim pašu Vitrenko: "Ja apkopo, tranzīts caur Ukrainu var būt uz standarta Eiropas nosacījumiem, nevis uz Maskavas nosacījumiem. Ja Krievija turpinās nodrošināt Gazprom ekskluzīvas iespējas gāzes tranzītam caur Ukrainu, taču Gazprom nepiekritīs standarta Eiropas nosacījumiem, Naftogaz ir reāla iespēja jaunā arbitrāžā, kura jau ir sākusies, iegūt apmēram desmit miljardus dolāru kompensācijās par tranzīta neesamību pēc 2019. gada. <…> Tam ir "jāpalīdz" Gazprom ieņemt konstruktīvāku pozīciju tranzīta pārrunās pēc 2019. gada."
Ukraina neslēpj, ka vienīgais tās skatījumā pieņemamais lēmums ir tūlītēja gan "Ziemeļu straumes 2", gan "Turcijas straumju" celtniecības darbu izbeigšana. Un jau tad ar krieviem, ievērojot virkni nosacījumu (tranzīta cenas paaugstināšana vairākas reizes un tml.), varēs runāt.
Ukrainā pastiprināti cenšas parādīt, ka ir pārliecināti: Maskavai nāksies piekāpties pārrunās.
Tā, piemēram, Ukrainas enerģētikas un ogļu rūpniecības ministra vietniece Natālija Boiko tiešā veidā paziņo, ka Krievija būs spiesta nonākt pie vienošanās ar Ukrainu par gāzes tranzītu, jo "slaveno un dārgo" gāzesvadu "Ziemeļu straume 2" krievi neuzbūvēs, vismaz, tuvākajā laikā. Un krieviem "vienalga nāksies kaut kādā veidā transportēt savu gāzi uz Eiropu. To saprot eiropieši, to saprot krievi, to saprotam mēs". Un jo ilgāk Krievija vilcināsies ar lēmumu, jo sarežģītāk noritēs fināla pārrunas, jo stingrāki būs pilnas un neizbēgamas Krievijas kapitulācijas nosacījumi, kurus izvirzīs Ukraina. Tostarp līdz Krimas atgriešanai. Un kapitulācija ar "aneksijām un kontribūcijām" vēl pat nav viss.
…Patiesībā jauna gāzes tranzīta līguma ar Ukrainu parakstīšanas pamatnosacījumi ir gaužām vienkārši. Tos savulaik nosauca Krievijas enerģētikas ministrs Novaks, un pirms viņa prezidents Putins: gāzes tranzīta nosacījumiem caur Ukrainas teritoriju pirmām kārtām jākļūst par komerciāli pievilcīgiem, salīdzinot ar "straumju" nosacījumiem.
Kā vēl vienu neapspriežamu nosacījumu enerģētikas ministrs apzīmēja Naftogaz un Gazprom tiesas strīdu atrisinājumu Stokholmas arbitrāžā. Tajos vai nu jābūt pieņemtam gala arbitrāžas lēmumam, vai nu mierizlīguma vienošanās. Kas būtībā ir pragmatiski: sadarbība uz ar vien jaunu un jaunu arbitrāžas tiesvedību neprātīgā fona izskatās maz iespējama.
Taču tas viss, sākot protams ar Ukrainas GTS "komerciālo konkurētspēju", salīdzinot ar jauniem gāzesvadiem, ir absolūti nepieņemami pat jau Ukrainai: ja viņi sāks sūknēt gāzi cauri saviem metāllūžņiem pēc tirgus cenas, tad "projektu caurule" var, nemokoties, slēgt.
Tāpēc tranzītvalsts pozīcija te arī ir gaužām vienkārša un bez viltībām: kamēr ir iespēja, ukraiņu funkcionāri vēlas daudz naudas, par ko – tas jau nav tik svarīgi. Viņi vienkārši to vēlas. Nu, vienkārši tāpēc, ka nauda ļoti vajadzīga.
Diplomātijas un darījumu valodā to dēvē par "apzināti nepieņemamiem nosacījumiem", kuri padara bezjēdzīgu pārrunu procesu.
Bet vispār mēs jau ne reizi vien esam rakstījuši, ka vienlaicīga gan ukraiņu GTS, gan Krievijas un Eiropas un Krievijas un Turcijas "straumju" pastāvēšana ir ārkārtīgi neizdevīga Ukrainas valstiskumu vadošajai Amerikai. Tai ir sava dienas kārtība, kuras asākais jautājums skan kā cauruļvadu gāzes esamības minimizēšana Eiropā un tās aizstāšana ar SDG.
Līdz ar to, cauruļvadu projektos "izdzīvotājos jāpaliek kādam vienam". Jā, vēlams, lai tā ir brūkošā Ukrainas GTS, kura ar laiku klusi nomirs dabīgā nāvē, un izkrītošie apjomi "klusi un pakāpeniski" tiks aizvietoti ar SDG apjomiem. Taču, ja "straumes" tomēr tiks uzbūvētas (un pie tā viss ved), tad rezerves varianta kārtā pilnībā varētu tikt iznīcināta arī pati "ukraiņu truba": mainot saskaitāmos vietām, summa nemainās.