Rīgā nepaspēj lāpīt bedres uz ceļiem

Katru gadu Rīgas ielās parādās bedres, kad atkusnis un sals nomaina viens otru ik pēc pāris dienām, taču šoreiz situācija ir kritiska.
Sputnik

RĪGA, 14. februāris – Sputnik. Ik stundu Rīgas domes Satiksmes departaments saņem 8-10 sūdzības par bedrēm, vēsta Latvijas Radio.

Rīgas ceļu slikto kvalitāti vakar uz savas ādas izjuta premjerministrs Krišjānis Kariņš un Valsts kontroles vadītāja Elita Krūmiņa: Krūmiņas automobilis iebrauca bedrē un pārsita riepu, savukārt premjers pasūdzējās, ka "bedraino ielu dēļ teju vai plombas krīt ārā no zobiem."

Latvijā ir pārāk daudz pašvaldību, tāpēc ceļi ir slikti

Bedres Rīgas ielās parādās katru gadu, kad atkusnis un sals nomaina viens otru ik pēc pāris dienām, taču šoreiz situācija ir kritiska, atzina Rīgas domes Satiksmes departamenta pārstāve Una Ahuna-Ozola.

Pēc viņas sacītā, abos Daugavas krastos ceļu apkalpošanas kompānijas mobilizējušas visus spēkus un strādā 24 stundas diennaktī, lai aizlāpītu bedres, taču tās parādās ātrāks, nekā tā ir iespējams aizlāpīt. Šī iemesla dēļ uz Zemitāna tilta nolemts ierobežot ātrumu līdz 30 kilometriem stundā. Analoģiski lēmumi pieņemti attiecībā uz Jaunciema gatvi un Viestura prospektu.

Kopš gada sākuma Rīgas dome iztērējusi bedru likvidēšanai vairāk nekā 400 tūkstošus eiro, izremontējot vairāk nekā 13 tūkstošus kvadrātmetru bedru. Taču Rīgas noalgotie darbu veicēji netiek galā ar pienākumiem, atzīst Ahuna-Ozola.

Piektdien, 15. februārī, notiks Rīgas domes Satiksmes komitejas ārkārtas sēde, kurā tiks izvērtēti Valsts kontroles revīzijas rezultāti par Rīgas domes nelietderīgajiem tēriņiem infrastruktūras attīstībai.

Bedru skaits Latvijā ir kļuvis mazāks

Kopumā situācija ar bedrēm Latvijas mērogā neatšķiras no iepriekšējā gada, savukārt vietas, kur parādīsies bedres, parasti ir iepriekš zināmas, pateica valsts uzņēmuma "Latvijas Valsts ceļi" pārstāve Anna Kononova.

Pēc viņas sacītā, vissliktāk ceļus ietekmē mainīgie laikapstākļi – atkusnis dienā un sals naktī.

Latvijas grants ceļi līdzināsies asfaltētiem

Viņa atzīmēja, ka pēdējo gadu laikā galveno valsts ceļu remontdarbos tika ieguldīti arī eirofondu līdzekļi. Tāpēc bedru skaits uz valsts autoceļiem samazinājies divas reizes, salīdzinot ar 2007. gadu. Taču, Kononova atzīst, ka sliktā tehniskā stāvoklī atrodas apmēram 5 tūkstoši kilometru ceļu, lielākā daļa no tiem ir grants ceļi.

Situāciju Rīgā viņa nosauca par piemēru tam, kas notiek, ja ceļi netiek laikus remontēti.

"Tas, kas notiek Rīgā, ir uzskatāms piemērs tam, kas notiek, ja ceļu infrastruktūrā savlaicīgi netiek ieguldīti līdzekļi. Ja arī uz valsts ceļiem netiktu veikti remontdarbi savlaicīgi, ja nebūtu iespējas ieguldīt Eiropas Savienības fondu līdzekļus, tad arī uz valsts ceļiem situācija būtu daudz dramatiskāka," - paziņoja Kononova.