RĪGA, 12. februāris — Sputnik. Divdesmit sešu valstu iedzīvotāji pastāstīja, ka visvairāk baidās no globālās sasilšanas, vēsta pētnieciskais centrs Pew Research Center.
Starp galvenajiem draudiem pasaulē minēts arī terorisms, it īpaši no ISIS* puses (tas ieņēmis pirmo vietu astoņās valstīs, tostarp – Krievijā, Francijā, Indonēzijā un Nigērijā), un kiberuzbrukumi, kuri visvairāk biedē, piemēram, Japānas un ASV iedzīvotājus.
Globālās ekonomikas stāvoklis aptaujātos īpaši neuztrauc, izņēmumu veido tikai valstis ar lielām ekonomiskajām problēmām, piemēram, Grieķija un Brazīlija. Ķīnas augošā ietekme satrauc Dienvidkoreju, Filipīnas, Austrāliju un ASV. Ziemeļkorejas kodolprogramma satrauc tikai tās kaimiņieni – Dienvidkoreju. Un tikai viena valsts par galveno miera apdraudējumu uzskata Krieviju – tā bija Polija.
Lai arī mazāk nekā puse aptaujāto visās valstīs par galveno apdraudējumu uzskata augošo ASV ietekmi, viņu skaits salīdzinājumā ar 2013. un 2017. gadu ir pieaudzis. Desmit valstīs vairāk nekā puse aptaujāto norādīja, ka lielākos draudus rada ASV.
Pēdējo piecu gadu laikā attieksme pret astoņiem lielākajiem draudiem pasaulē ir krasi mainījusies. Piemēram, 2013. gadā, kad tika parakstīta Parīzes Klimata konvencija, 56% norādīja, ka viņu valstis apdraud globālā sasilšana. 2017. gadā šādu atbildi sniedza jau 63%, bet 2018. gadā – 67%. Klimata pārmaiņas visvairāk satrauc Franciju un Meksiku, taču būtiska satraukuma palielināšanās novērota arī ASV, Lielbritānijā, Vācijā, Spānijā, Kenijā, Kanādā, DĀR un Polijā.
Pēdējo gadu laikā audzis arī satraukums par Ziemeļkorejas kodolprogrammu, it īpaši Āfrikas un Latīņamerikas valstis. Tunisijā, Nīderlandē, Grieķijā, Zviedrijā un Kanādā augušas bažas par iespējamiem kiberuzbrukumiem.
No otras puses, pēdējā gada laikā samazinājies valstu skaits, kurās par galveno draudu tiek uzskatīta ISIS*. Bažas par iespējamiem šīs organizācijas teroraktiem mazinājušās, piemēram, Izraēlā, Spānijā, ASV, Grieķijā un Japānā.
Tomēr lielākās pārmaiņas notikušas attieksmē pret ASV. 2013. gadā tikai ceturtā daļa valstu, kas piedalījās aptaujā, par galveno risku uzskatīja ASV augošo ietekmi. 2017. gadā, kad ASV prezidenta krēslā sēdās Donalds Tramps, satraukums pieauga līdz 38%, 2018. gadā – līdz 45%. Par to pārliecināto cilvēku skaits visvairāk pieaudzis Vācijā, Francijā un Meksikā.
Šāda attieksme tieši saistīta ar neuzticību Trampam. 17 valstīs, kas piedalījās aptaujā, ASV ietekmi par draudiem visbiežāk uzskata tie, kuri minēja arī savu neuzticību Trampam. Tas īpaši manāms tādās tradicionālās ASV sabiedroto valstīs, kā Kanāda, Lielbritānija un Austrālija.
Aptauja notika 10 valstīs Eiropā (Baltijas valstu to starpā nav). Eiropas iedzīvotāji uzskata, ka galvenos draudus rada globālā sasilšana un ISIS*. Tiesa, aptuveni puse respondentu minēja arī kiberuzbrukumus un Ziemeļkorejas kodolprogrammu.
Četri cilvēki no desmit uzskata, ka viņu valstis visvairāk apdraud Krievija un ASV. Globālās ekonomikas stāvoklis satrauc tikai trešo daļu aptaujāto – Eiropa jau ir atguvusies no recesijas. Izņēmums vērojams tikai Grieķijā, kur ekonomika satrauc 88% aptaujāto.
Krievijas iedzīvotājus citu valstu kiberuzbrukumi satrauc salīdzinoši vāji (par draudiem tos nosauca 36% respondentu), taču satrauc ISIS* iespējamie uzbrukumi (62%). Tomēr kopumā, atzīmēja aptaujas autori, Krievijā par visiem iepriekšminētajiem draudiem satraucas neliels skaits iedzīvotāju.
Attieksme pret globālajiem draudiem ir atkarīga ne tikai no mītnes zemes, bet arī no politiskajiem uzskatiem. Piemēram, ASV Republikāņu partijas piekritēji daudz retāk nekā demokrāti uzskata, ka risku nes globālā sasilšana.
Klimata pārmaiņas nesatrauc arī labējos populistus Eiropā: vācu partijas "Alternatīva Vācijai", britu UKIP, franču "Nacionālās frontes", Nīderlandes "Brīvības partijas" un "Zviedru demokrātu" piekritēji daudz retāk norādīja, ka globālā sasilšana apdraud pasauli.
Toties kreisie Eiropā un ASV daudz mazāk raizējas par ISIS* iespējamiem teroraktiem – šī tendence visspilgtāk izteikta Nīderlandē, Kanādā, ASV un Zviedrijā.
Tāpat jāpiebilst, ka atbildes atkarīgas arī no respondentu izglītības līmeņa – jo augstāks tas ir, jo vairāk viņus satrauc globālā sasilšana, jo zemāks – ISIS* darbība, savukārt Ziemeļkorejas kodolprogramma sievietes satrauc biežāk nekā vīriešus. Nozīme ir arī respondentu vecumam, piemēram, Vācijā respondenti vecumā no 50 gadiem daudz vairāk raizējas par ISIS*.
*Krievijas Federācijas teritorijā aizliegta teroristiska organizācija.