RĪGA, 3. februāris — Sputnik. Latvijas Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija var palepoties ar sasniegumiem, vēsta Rus.lsm.lv.
Kopš reemigrācijas projekta starta Latvijā atgriezušies 399 cilvēki – 163 ģimenes. Latvijas valsts piederīgie atgriežas no Lielbritānijas, Īrijas, Vācijas, Norvēģijas, Zviedrijas, Dānijas un citām valstīm.
Turklāt 831 ģimenei sagatavoti 1813 piedāvājumi par iespējām atgriezties. 463 cilvēki pārrunās ar koordinatoriem informēja par gatavību atgriezties dzimtenē. Reģionālie koordinatori piedāvā reemigrantiem programmas Kurzemē, Vidzemē, Latgalē, Zemgalē un Rīgā.
Atzīmēts, ka 79% reemigrantu dod priekšroku pilsētām un reģionālas nozīmes attīstības centriem, taču ir arī tie, kuri atgriežas nomaļākās vietās.
Lēmumu atgriezties Latvijā visbiežāk pieņem ģimenes ar bērniem, un noteicošais faktors ir izglītība – kur bērni mācīsies. Cilvēki atzīst, ka atgriezties mudina arī ilgas pēc ģimenes un bērniem.
Milzums problēmu
Neskatoties uz panākumiem, 2018. gada nogalē Liepājā organizētās reemigrantu tikšanās laikā noskaidrojās, ka viņi saskaras ar virkni problēmu. Viena no galvenajām ir vieta bērnudārzā, ko nav nemaz tiek viegli atrast. Grūtības sagādā arī darba meklējumi. Dažiem neizdodas atrast darbu vairākus mēnešus un pat vairāk nekā gadu.
Koordinatori, kuri piedalījās diskusijā, atzina, ka nespēj atrisināt visas ar darbu, mājokli un izglītību saistītās problēmas – reemigrantiem pašiem jārīkojas aktīvāk.
Iepriekš vēstīts, ka pēc iestāšanās Eiropas Savienībā Latvija saskārās ar iedzīvotāju masveida aizplūdumu. Darbspējīgie pilsoņi dodas strādāt uz ekonomiski labvēlīgākām valstīm.
Latvijas valdība meklē iespējas mudināt pilsoņus atgriezties dzimtenē. ĀM izstrādā īpašu likumu latviešu diasporas atbalstam ārzemēs.
Pērn VARAM iniciēja reemigrācijas programmu ar mērķi atbalstīt darba emigrantu atgriešanos dzimtenē. Šiem mērķiem piešķirti 425 tūkstoši eiro.
Projekta koordinatoru uzdevums ir sakaru veidošana ar citās valstīs dzīvojošajiem Latvijas valsts piederīgajiem, lai noskaidrotu viņu vajadzības un problēmas, kas neļauj atgriezties dzimtenē, un iespēju robežās sniegtu atbalstu.