RĪGA, 30. janvāris – Sputnik. Krišjāņa Kariņa valdība ķērusies klāt savam pirmajam un uz doto brīdi galvenajam uzdevumam – šī gada budžeta veidošanai. Budžetam jau sen bija jābūt gatavam, taču koalīcija vienojās, ka pieņems to pēc diviem mēnešiem.
Ekonomisti brīdina, ka, veicot valsts izdevumu aprēķinu, jāņem vērā ekonomiskās izaugsmes palēnināšanos. Savukārt finanšu ministrs ir pārliecināts, ka vismaz šogad savilkt ciešāk jostas nenāksies, raksta skaties.lv.
Valdības veidošana pēc vēlēšanām aizņēmusi rekordlielu laika posmu – 109 dienas, tāpēc Latvija turpina dzīvot ar Māra Kučinska valdības tehnisko budžetu.
Jaunā koalīcija vienojusies, ka jaunā pilnvērtīgā budžeta projekts tiks iesniegts Saeimas balsojumam 28. martā. Taču jau šobrīd ir skaidrs, ka vairums iedzīvotāju nekādas izmaiņas neizjutīs.
"Mēs pārņemsim esošo tehnisko budžetu, kas ir ietvars 2019. gadam, un pieliksim klāt tās iniciatīvas, kuras parlaments jau apstiprinājis, tātad mediķu algas un programmas, kuras jau bija uzsāktas, bet šogad neturpināsies," paskaidroja finanšu ministrs Jānis Reirs.
Pēc viņa sacītā, viens no šādiem izņēmumiem varētu būt valsts sociālās aizsardzības centru darbinieku skaita pieaugums. Pārējiem jārēķinās ar naudu, kuru piešķīrusi Kučinska valdība.
Savukārt eksperti sākuši runāt par ekonomiskās izaugsmes tempu palēnināšanos, jo ārējā vide šobrīd ir sliktākā pēdējo trīs gadu laikā.
"Mēs redzam diezgan daudz signālu, ka Eiropas ekonomika bremzējas, pasaules tirdzniecība aug ievērojami lēnāk, kas ir būtiski mūsu ražotājiem un pakalpojumu eksportētājiem. Vācijas ekonomika pat varētu nonākt recesijā, un, protams, mums tas ir liels eksporta tirgus un negatīvi atsauksies uz mūsu ekonomiku," pastāstīja Citadele bankas ekonomists Mārtiņš Āboliņš.
Viņš prognozē, ka gada otrajā pusē ekonomiskā izaugsme Latvijā varētu sastādīt tikai 2%, kas ir divas reizes mazāk, nekā pērn.
Būt piesardzīgiem politiķus aicina arī Fiskālās disciplīnas padome.
Savukārt Reirs ir pārliecināt, ka satraukties saistībā ar nākotnes grūtībām ir vēl pārāk agri, jo Latvijas ekonomiku joprojām "silda" Briseles miljardi.
Tāpēc valdība nemainīs prognozi, kura ierakstīta budžeta plānā, kura paredz IKP pieaugumu par 3%. Bet par to, vai nākamgad nāksies ciešāk savilkt jostas, pagaidām ir pāragri spriest.