RĪGA, 25.janvāris — Sputnik. 2019. gada 22.-25. janvārī kūrortpilsētā Davosā Šveicē notiek 49. Pasaules ekonomikas forums. Šogad pasākuma formāts izrādījies mazliet "apšņāpts" – to nav apmeklējuši pasaules vadošo lielvalstu līderi, vēsta Sputnik Igaunija.
Kas neapmeklēja forumu?
Vizīti Šveicē atcēla ASV prezidents Donalds Tramps. Vēlāk Baltais nams paskaidroja, ka lēmums saistīts ar valdības darba paralīzi un politisko krīzi ASV.
"Dzelteno vestu" krīze un nacionālās debates neļāva ierasties Davosā Francijas valsts vadītājam Emanuelam Makronam. Parīzi forumā pārstāv ekonomikas ministrs Bruno Lemērs, vēsta franču radiostacija RFI.
Arī Lielbritānijas premjerei Terēzai Mejai nav izdevies nokļūt Davosā – ar Brexit saistītās problēmas ir svarīgākas nekā diskusija par problēmām ekonomikā. ĶTR priekšsēdētājs Sji Dziņpins uzskatīja vizīti Šveicē par lieku un nosūtīja savu vietnieku.
Forumu neapmeklēja arī Krievijas prezidents Vladimirs Putins – Maskavu pārstāv delegācija, ko vada ekonomiskās attīstības ministrs Maksims Oreškins.
Pasaulē nav jūtama stabilitāte
Šādu viedokli par līderu lēmumu neapmeklēt Davosu intervijā radio Sputnik pauda kompānijas EY vadošais partneris NVS valstīs Aleksandrs Ivļevs.
Eksperts atgādināja, ka Pasaules ekonomikas forums dāvā iespēju tikties ar klientiem un galvenajiem spēles dalībniekiem ekonomikas un politikas jomā, lai izprastu, kādas tendences veidojas tirgū.
Vienlaikus, pēc Ivļeva domām, uz Davosu visi dodas, lai risinātu savus uzdevumus. Neskatoties uz dažādām politiskajām problēmām uzņēmējdarbībā, forumā notiekošās pārrunas ir konstruktīvas un ļoti svarīgas. Pasākumā tiek panāktas nozīmīgas vienošanās.
Komentējot "apšņāpto" pasākuma formātu, eksperts norādīja, ka pasaules ekonomika un pasaule kopumā, ieskaitot politiķus, iziet caur noteiktu posmu – iestājies "sarežģīts laiks".
"Fakts, ka vairāku valstu globālie līderi nav apmeklējuši forumu Davosā, liecina, ka jautājumi, kam nepieciešams detalizēts risinājums, šobrīd nav formulēti, nav izpratnes par tālāko ceļu, pasaulē nav stabilitātes izjūtas," – secināja Ivļevs.
Merkele aicināja saliedēties
Starp Pasaules ekonomiskā foruma dalībniekiem jāpievērš uzmanība Vācijas kanclerei Angelai Merkelei. Savā uzrunā viņa skāra arī izaicinājumus, ar ko saskārusies Eiropa. Pie tam viņa pauda pārliecību par to, ka visas problēmas izdosies sekmīgi atrisināt.
"Esam pārliecināti, ka Eiropas Savienība var saņemt spēkus un drosmi, lai atrisinātu šos uzdevumus. Mums nāksies pārciest arī satricinājumu, ko radīs Lielbritānijas vēlme izstāties no ES. Esmu veltījusi visus spēkus, lai tas notiktu sakārtoti. Mēs vēlamies labas partnerattiecības nākotnē," – Merkeles teikto citēja Euronews.
Vācijas kanclere piezīmēja, ka ES dalībvalstīm jābūt saliedētām ārpolitikas jautājumos, tostarp arī attiecībās ar Krieviju, kā arī ASV un Ķīnu.
Krievijas vēsture – ne tikai Putins
To savā uzrunā foruma sesijā atgādināja Krievijas delegācijas vadītājs Maksims Oreškins.
"Krievijai ir vēsture. Tā asociējas arī ar Pēteri Lielo un citiem gadsimtiem," – aģentūra RIA Novosti publicēja KF ekonomiskās attīstības ministra atbildi uz diskusijas vadītāja jautājumu par to, vai pašlaik iespējams domāt, kāda būs Krievija pēc Putina prezidentūras, ar kuru valsts asociējas tagad.
"Mums ir jādomā par to, kāda būs Krievija pēc mums visiem, ne tikai pēc Putina... Mums ir jādomā par Krieviju 2050. gadā, par Krieviju 2100. gadā un tā tālāk," – piebilda Oreškins.
Par tādu ilgtermiņa perspektīvu, viņaprāt, jādomā, lai saprastu, kā izskatīsies valsts, un jādomā, kas mums jāpaveic tagad, lai līdz tam laikam valsts kļūtu labāka.