RĪGA, 23. janvāris – Sputnik. Latvijas sabiedrība ir "neiespējami" sašķelta, citādi domājošie iedzīvotāji tiek atstumti, varai nav stratēģiskā mērķa, tas viss iestumj valsti nabadzības spirālē, no kuras nav iespējams izlauzties, paziņoja Dienas Bizness intervijā audita un finanšu konsultāciju kompānijas BDO Latvija vadošais partneris Jānis Zelmenis.
Sabiedrības sašķeltība
Pēc viņa sacītā, lai izdzīvotu sabiedrībai ir jābūt saliedētai, taču Latvijā priekš tā nav kopīgu mērķu: katrai sabiedrības daļai ir savi mērķi un vērtības. Atšķirībā, piemēram, no ASV, kur visi iedzīvotāji, pirmām kārtām, ir amerikāņi, nevis indieši vai ķīnieši.
"Un mūsu latvieši, kad atbrauc tur, ātri asimilējas. Un tas, ko viņi dara ASV, absolūti atšķiras no klasiskā latvieša uzvedības Rīgā," norādīja Zelmenis.
Pēc viņa sacītā, sabiedrības sašķeltību uzskatāmi demonstrē arī jaunās valdības veidošanas process. No vienas puses skatoties, Latvijas iedzīvotāji jau vairākus mēnešus dzīvo bez Ministru Kabineta, un nekas būtiski nav mainījies. "Tas liecina, ka sabiedrība dzīvo nošķirti no valdības," uzskata Zelmenis.
No otras puses, valdības veidošanas procesā partija "Saskaņa", kura jau trešo reizi uzvarējusi vēlēšanas, nepiedalās.
"Vai tas nav debīlisms? Debīlisms ir arī saspraust kaut kādas sarkanās līnijas un neņemt valdībā partiju, kura uzvar vēlēšanās trešo gadu pēc kārtas. Par šo partiju nobalsojuši gan krievi, gan latvieši. Viņu balsis – tie ir atkritumi?" pateica Zelmenis.
Krīzes tendences kā sniega bumba
Latvijas sabiedrības sašķeltība, citādi domājošu iedzīvotāju nepieņemšana ved pie tā, ka daudzi talantīgi cilvēki brauc prom. "Valsts kļūs pastulba un pārvērsies Eiropas provincē," uzskata Zelmenis.
Pēc viņa domām, pēdējo 30 gadu laikā Latvijā ir ļoti maz izdarīt sabiedrības un ekonomikas attīstībā.
"Man personīgi sāp, ka 30 gadu laikā izdarīts tik maz, un par nākotni man pastāv zināmas bažas. Eiropas fondi beigsies, Brexit notiks, un kur pie varas stāvošie ņems naudu?" norādīja Zelmenis.
Pēc viņa sacītā, šodien Latvijā tuvu Eiropas vidējam līmenim dzīvo tikai Rīga un tās apkaime.
"Un kolīdz aizbrauc līdz Rēzeknei, tu saproti, cik gan tālu mēs atpaliekam no visas vidējās Eiropas. Kad klausies Grieķijas skolotāju problēmās, kuri jūtas aizvainoti, ka viņiem atņemta 14. alga, un atstāta tikai 13. alga, tad kļūst ļoti skaidri, kurš dzīvo labi, un kurš ne ļoti," norādīja Zelmenis.
Tāpat viņš izkritizēja Latvijas pensiju sistēmu.
"Vispareizākais ir laist pasaulē pēc iespējas vairāk bērnu, un labas dzīves varbūtība pensijas gados būs lielāka. Ja tev ir četri bērni, tad vismaz ir cerība, ka viens no viņiem kļūs veiksmīgs cilvēks un spēs palīdzēt vecākiem," pateica Zelmenis.
Viņš uzskata, ka krīzes tendences Latvijā jau "tik lielā mērā pāraugušas vienā lielā lodē, ka tas viss agri vai vēlu nomauksies nost".
"Bet krīzes mēs pārdzīvot īpaši neprotam. Paskatieties, kā Latvija pārdzīvoja 2008. gada krīzi un kā, piemēram, Vācija. Tur taču neviens nerīkoja konsolidāciju, neviens neiesaldēja pensijas, neviens neaizliedza pensionāriem strādāt," norādīja viņš.
Zelmenis paziņoja, ka "tas mežonīgais kapitālisms, kurš šeit ir izveidots, tas ir neveiksmīgs".
"Jo tas pārkāpj pāris fundamentālus principus: citādi domājošu iedzīvotāju atstumšana, stratēģiskā mērķa trūkums un absolūta sabiedrības sašķeltība. Tas viss iestums mūs nabadzības spirālē. Bet nabadzība – tā ir tāda paralīze, no kuras nevar izlauzties," noslēgumā sacīja viņš.