RĪGA, 23. janvāris – Sputnik. Krievija diez vai palielinās ogļu pārkraušanas apjomu Latvijā un Igaunija, neskatoties pat uz savu ostu jaudas trūkumu. Visticamāk, kravu plūsma ies pa sauszemes maršrutu uz Ķīnu un cauri Ziemeļkorejas ostai Radžin, kura atbrīvota no tranzīta sankcijām, uzskata avīzes "Kommersant" aptaujātie eksperti.
Ogļu cenas turpina stimulēt eksportu, taču RŽD brīdina tirgus dalībniekus, ka 2019. gadā spēs pārvest pietiekami ierobežotu ogļu apjomu. Pēc kompānijas vadītāja vietnieka Alekseja Šilo sacītā, RŽD šogad plāno ogļu iekraušanas izaugsmi 3,5% apmērā (2018. gadā izaugsme sastādīja 4,6%, 2017. gadā – 9,1%). Tik pieticīgas iekraušanas izaugsmes iemesls ir infrastruktūras ierobežojumi, ogļu eksportētāji jau izmanto noslogotus eksporta virzienus. Līdz 2020.-2021. gadam, kamēr netiks pabeigta BAM un Transsib modernizācijas pirmā kārta, kamēr netiks līdz galam uzbūvēti termināli Ust-Lugā un, iespējams, Tamaņā, kamēr netiks uzsākta Veras ostas ekspluatācija, iekraušanu rādītāju izaugsmi līdz 2017. gada līmenim nenākas gaidīt.
Tāpēc RŽD piedāvāja kravu nosūtītājiem iepriekš izskatīt alternatīvus maršrutus, tostarp – Gruzijas, Turcijas ostas, cauri Kaļiņingradai uz Poliju un citus.
Informācijas avots ogļu nozarē, komentējot jaunu eksporta virzienu apgūšanas iespēju, paziņoja, ka kaut arī Gruzijā parādās ogļu termināli, Melnā jūra ir ierobežots tirgus. Savukārt Kaļiņingrada ir dārgāka pēc dzelzceļu izmaksām un nevar konkurēt ar Ust-Lugu dziļuma ziņā.
Vairāki eksperti norāda, ka RŽD piedāvātie alternatīvie virzieni ir specifiski un prasa piepūles pat nelielu kravu plūsmu pārvešanai, kas vairumam ogļu eksportētāju ir ekonomiski nepamatoti.
"Bez speciālām RŽD tarifu preferencēm ogļu pārvadājumu izaugsme tajos ir maz iespējama, uzskata viņš, taču monopols ir apguvis "tarifu koridoru" (tarifu atlaides), un var pamēģināt izveidot kravu plūsmas otrajā pusgadā," uzskata "Infoline-Anaļitiki" vadītājs Mihails Burmistrovs.
Savukārt Maksims Hudalovs no ACRA norādīja, ka alternatīvas kārtā Krievijas ogļu eksportieri varētu atgriezties pie Igaunijas un Latvijas, bet tas ir "dārgi un politiski nepareizi". Cits variants – Ziemeļkorejas osta Radžin, kura atbrīvota no tranzīta sankcijām, var iesaistīt Krimas ostas, taču problēmas ar ekoloģiju un tūrismu plūsmu turēs grožos iekraušanas procesus, uzskata eksperts.
"Visticamākais scenārijs būs kravu plūsmu izaugsme uz Ķīnu pa sauszemes virzieniem," noslēgumā sacīja Hudalovs.
Iepriekš Sputnik Latvija ziņoja, ka Krievija grasās izmantot ogļu cenu izaugsmi un palielināt to eksportu Āzijas un Klusā okeāna reģiona valstu virzienā. Krievijas prezidents Vladimirs Putins Degvielas un enerģētikas kompleksa sanāksmē, kura notika pērnā gada augustā, uzdeva mērķi kompānijām veikt savstarpēju darbu ogļu piegāžu palielināšanai uz ārzemēm.
Valsts vadītājs uzsvēra ogļu ieguves kompāniju plānu saistīšanas svarīgumu ar RŽD un jūras ostu attīstības programmām. Viņš atgādināja, ka dzelzceļu austrumu poligona attīstība, "šauro vietu paplašināšana uz BAM un Transsib" ir noteikti kā prioritārie Krievijas transporta infrastruktūras attīstības mērķi tuvāko gadu laikā.