RĪGA, 17. janvāris — Sputnik. Eiro ieviešana lielākajā daļā Eiropas Savienības valstu var radīt problēmas, kas "sašķaidīs tai galvu", raksta Eiropas Parlamenta deputāts Andrejs Mamikins rakstā "MK Latvija".
Šī gada 1. janvārī vienotajai Eiropas valūtai apritēja 20 gadi.
Pēdējā laikā daudzās valstīs eksperti aizvien uzstājīgāk pievērš uzmanību problēmām, ko radījusi daudzu Eiropas valstu atteikšanās no nacionālās valūtas, norādīja Mamikins un minēja Grieķijas un Vācijas piemēru.
"Vācijas ekonomika ir efektīvāka salīdzinājumā ar Grieķiju. Tāpēc vācieši pārdod grieķiem vairāk preču un pakalpojumu, nekā grieķi – vāciešiem. Rezultātā nauda aizplūst no Grieķijas ekonomikas un ieplūst Vācijā. Tāds līdzsvara trūkums nevar pastāvēt bezgalīgi. Ja šīm valstīm būtu dažādas valūtas, grieķu drahma kļūtu lētāka, vācu marka – dārgāka. Galu galā vācu preces Grieķijā kļūtu dārgākas, tās pirktu mazāk, toties grieķu preces un pakalpojumi kļūtu lētāki, un tos Vācijā pirktu biežāk. Sistēma ātri izlīdzinātos. Taču, ja šajās valstīs ir viena valūta, tik vienkārša atgriešanās pie līdzsvara kļūst neiespējama," – paskaidroja EP deputāts.
A.Mamikins atzīmēja, ka naudas aizplūšanas dēļ pēdējā gadu desmitā un ārējās finanšu krīzes dēļ Grieķijas ekonomika ir iebrukusi bedrē, no kuras līdz šim laikam nav izkļuvusi pilnībā.
Pēc politiķa domām, nākamā būs Itālija, kurai "tāpat ir līdzsvara trūkums tirdzniecībā un finansēs ar Vāciju un citām Ziemeļeiropas valstīm".
Lai novērtētu ar vienotas valūtas ieviešanu saistīto problēmu mērogu, Mamikins ieteica paskatīties uz norēķinu sistēmu TARGET 2, kas centrālo banku bilancēs ņem vērā norēķinus starp eirozonas valstīm.
"Vienkārši izsakoties, naudai pārplūstot no vienas valsts uz otru, veidojas vienas valsts centrālās bankas parāds citas valsts centrālajai bankai. Patlaban Itālijas Banka ir parādā citām eirozonas valstu centrālajām bankām gandrīz pustriljonu eiro (492 miljardus eiro)! No otras puses Vācijas Bankas aktīvos "uz papīra" ir gandrīz triljons (942 miljardi eiro). Parādniekos līdztekus Itālijai ir Spānija (mīnus 400 miljardi) un vairākas citas valstis, tostarp arī Latvija (mīnus 7 miljardi eiro)," – atklāja politiķis.
Viņš paskaidroja: ja Itālija izlems pamest eirozonu, nenomaksājot uzkrāto parādu, Eiropas Centrālā banka būs spiesta "uzkārt" šo pustriljonu eiro pārējo eirozonas valstu kaklā.
"Starp citu, arī Latvijai. Taču visvairāk cietīs Vācijas Banka, kas zaudēs 140 miljardus, franču – 111 miljardus, bet spāņu – 69 miljardus eiro. Latvijas Bankai uzkārtu aptuveni 700 miljonus Itālijas parāda," – sarēķināja A.Mamikins.
Viņš paskaidroja, ka eiro ir spēcīgs Eiropas Savienoto Valstu instruments.
"Taču neviens nevēlas šo valsti dibināt, tāpēc eiro kļūst nevis par priekšrocību, bet gan par problēmu. Problēmu, kas var sašķaidīt Eiropas Savienības galvu," – secināja Eiropas Parlamenta deputāts.
Eiro kļuva par 11 ES dalībvalstu oficiālo valūtu 1999. gada 1. janvārī. Pie tam pirmos trijus gadus tas bija "neredzams" – tika izmantots elektroniskajos maksājumos. Taču 2002. gada 1. janvārī eiro nonāca skaidrās naudas apgrozījumā un nomainīja nacionālās valūtas.
Sākotnējie eirozonas dalībnieki bija Austrija, Beļģija, Francija, Itālija, Īrija, Luksemburga, Nīderlande, Portugāle, Somija, Spānija un Vācija. Grieķija eirozonai pievienojās 2001. gadā, Slovēnija – 2007. gadā, Kipra un Malta – 2008. gadā, Slovākija – 2009. gadā, Igaunija – 2011. gadā, Latvija – 2014. gadā, bet Lietuva – 2015. gadā.
Patlaban eirozonu veido 19 valstis, kuru kopējais iedzīvotāju skaits sasniedzis aptuveni 340 miljonus.