RĪGA, 17. janvāris — Sputnik. Valsts izglītības satura centrs (VISC) novērtējis latviešu valodas prasmes mazākumtautību skolu 9. klašu absolventu vidū, vēsta Mixnews.lv.
Lielākā daļa mazākumtautību skolu 9. klašu absolventu pārvalda latviešu valodu vidējā līmenī – par to liecina pēdējos piecos gados kārtoto centralizēto eksāmentu rezultātu analīze.
Skolēni visbiežāk saņem vidējas atzīmes - B1 un B2. 2018. gadā mazliet pieaudzis atzīmju B2, C1 un C2 skaits, taču dominējošais zināšanu līmenis joprojām ir viduvējs - B1 un B2.
Piecu gadu laikā no kopējā skolēnu skaita, kas nokārtojuši eksāmenu – 20 532 mazākumtautību skolu audzēkņi – 70,74% pārvaldīja latviešu valodu vidējā līmenī. Augstākajā līmenī (C) latviešu valodu pārvalda tikai 8,64% skolēnu, tostarp 0,51% saņēmuši augstāko vērtējumu – C2.
Tikai 2,91% pārvalda valodu zemākajā līmenī A1, tomēr situācija varētu būt labāka, jo pēc deviņus gadus ilgām valodas mācībām nav pieļaujams, ka skolēni demonstrē tik zemas valodas zināšanas, uzskata VISC darbinieki.
Pie tam 15-16 gadus vecu pusaudžu vidū vēl nav pietiekamas dzīves un intelektuālās pieredzes, lai pārliecinoši demonstrētu valodas prasmes augstākajā līmenī, tāpēc viduvēji rezultāti ir saprotami.
Centralizēto latviešu valodas eksāmenu veido mutiskā daļa, klausīšanās, lasīšana, valodas pielietojums un rakstiskie uzdevumi. Labāko vērtējumu skolēni gūst lasīšanas, klausīšanās un mutiskās runas daļās.
Viduvējas valodas zināšanas nozīmē spēju patstāvīgi un brīvi sazināties, savukārt mutiskā daļa centralizētajā eksāmenā apliecina, ka bērni bez grūtībām atbild uz jautājumiem, it īpaši par zināmām tēmām. Taču VISC atzīmēja, ka nāktos padomāt par to, kā attīstīt skolēnu mutiskās iemaņas ar mērķi sasniegt augstāko līmeni, kurā cilvēks runā gandrīz bez kļūdām, viņam ir liels vārdu krājums, un sarunas tematam nav nozīmes.